Stāvam koku paēnā Kuči tuneļu muzejā un klausāmies stāstos par karu. Te pēkšņi gluži pie kājām starp nobirušajām lapām paceļas neliels taisnstūrītis un zem tā parādās smaidīga partizāna galva. Uau! — gluži amerikāniski jānoelšas. Un tā viņi spēja vārda tiešā nozīmē izlīst no zemes pašā ienaidnieka pazodē! Skaties uz kuru pusi gribi, bet gāmuru neredzi, jūti tikai, ka kumoss iestrēdzis.
Kā vjetnamiešiem izdevās palikt neuzvarētiem cīņā ar labi apmācītajiem un militāro resursu un tehnikas ziņā daudz pārākajiem amerikāņiem ar viņu atbalstītājiem, kas nebūt nebija maza iedzīvotāju daļa? Sestdiena ielūkojas Vjetkonga partizānu pazemes būvēs netālu no Saigonas un vjetnamiešu karošanas paņēmienos, apceļo krietni nopostīto Vjetnamas impērijas laika galvaspilsētu Hue un valdnieku kapenes, džungļos noslēptās Čampas karaļvalsts pērles Mīsonas paliekas, krāšņo tirdzniecības ostu Hoianu, ko karš saudzējis, greznu tempļu un alu mudžekli Marmora kalnos.
Par imperatoru izpriecām, par to, kur vjetnamieši glabā jaundzimušo nabas saiti, kas ir putekļu bērni un kādus ļaudis viņi dēvē par banāniem — lasiet 6. janvāra Sestdienā!