Dzīvu vecāku bāreņiem karš nav beidzies

Diemžēl raksta autore mūs maldina, rakstīdama, ka aizbildņi ir radinieki vai ģimenes draugi. Civillikums nosaka, ka ikviens var kļūt par aizbildni. Ja starp radiniekiem neatrodas neviens uzņēmīgs cilvēks, bāriņtiesa tos var meklēt starp citām personām. Latvijā ir daudz atsaucīgu, drosmīgu, gudru un mīlošu cilvēku, kas atsaukušies "palīgā saucienam", kad kāds bērns ir palicis bez ģimenes. Aicinu arī citus doties uz savu bāriņtiesu un lūgt, lai izvērtē atbilstību aizbildņa statusam. Tad vaicāt savā vai citā bāriņtiesā- vai ir kāds bērns, kas palicis bez vecāku gādības. Varbūt bāriņtiesas būs izbrīnītas, bet esiet droši, par jums īkšķus tur tie, kas jau šādu lēmumu ir izdarījuši.

Vienmēr, ieraugot bērnu, atcerieties, ka to apdraud ne vien atsevišķi psihiski slimi pedofili, bet daudz bīstamāki noziedznieki – Jaunās Pasaules Kārtības ieviesēji.

Think globally, act locally Jaunā Pasaules Kārtība. Planēta ir pārapdzīvota. Sākt ar Latviju. Vispirms – jāveicina ieņemto bērnu nogalināšana abortos, taču tos, kas tomēr piedzimuši, var mēģināt pārveidot par homoseksuāli orientētiem, vai citādi samaitāt. Var arī atrast kādu iemeslu, lai harmoniskā saskaņā ar likumu tos vienkārši nolaupītu. Mazās Alīnas traģēdija Jau kopš jūlija ilgst Žannas Pilsētnieces un viņas meitas Alīnas, kuru nolaupīja Siguldas Bāriņtiesa, ciešanas. Nolaupīto meiteni sit, viņai salst un gribas ēst. Varas pārstāvja atbilde īsa un kodolīga: “Viss ir normāli”. Bērnu nolaupīšanas sistēma informāciju mātei par miesīgā bērna atrašanās vietu nesniedz. Meitenei melo, ka atlaidīs to uz mājām, bet pārved uz citu vietu. Palasiet vien: http://www.aprinkis.lv/tema/229-kam-pieder-berns-gimenei-vai-draudzei Ja kādā musulmaņu zemē atgadītos kas tamlīdzīgs, tas izraisītu vismaz valsts mēroga masu nemierus. Viņi par svētu pienākumu uzskata aizsargāt gan savus bērnus, gan savus praviešus. Mēs, eiropieši, esam apgļēvuši likumpaklausības staignājos un esam nozombēti vairs neatšķirt labus likumus no noziedzīgiem. Dura lex sed lex (likums bargs, tomēr likums), nevis mala lex nulla lex (slikts likums nav nekāds likums). Tūkstošiem un tūkstošiem bērniem Eiropā tiek izpostīta dzīve, bet mēs pat vairs neapjēdzam, ka bērna nolaupīšana savā būtībā ir otrais smagākais noziegums pret personu aiz slepkavības. Mēs neapjēdzam, ka arī mūsu bērnus kādu dienu var aizvest. Neapjēdzam. Vien daži dusmīgi komentāri aiz rakstiem par šādām lietām. Bet citādi – uz mani jau tas neattiecas, ko nu es. Un, vispār, kas gan tik nenotiek uz pasaules. Vakar pat, redz, balto kaķīti sabrauca tas lielais autobuss. Viena vienīga žurnāliste, kas šai lietai seko un raksta par to portālā, kurš lasītāju skaita ziņā nebūt nav no pirmajiem. Viens vienīgs Saeimas deputāts Parādnieks, kura aktivitātes pastāvīgi spalgos toņos gāna viņa nedraugi gan no Vienotības, gan SC, labākajā gadījumā zīmējot viņu par nepatīkamu dīvaini. p://goo.gl/5SEq5 Parādnieks nav balsojis par par to bērnu tiesību likuma daļu, kurā iestrādāja normu, kas atbilstoši Jaunās Pasaules Kārtības ieviesēju noziedzīgos nolūkos konstruētai Bērnu tiesību konvencijai, deva amatpersonām tiesības bez nosacījumiem noteikt, kas “vislabāk atbilst bērna interesēm”. Jo Bērnu tiesību konvencijas būtība ir tās uzbrukums vecākiem. Šī konvencija ļauj atņemt bērnus vecākiem, kriminālizēt vecākus un pat pieprasa ignorēt katru vecāku lēmumu, ja sociālais darbinieks šim lēmumam nepiekrīt. Glābt mazo Alīnu, tādējādi mazinot savu vainu, visupirms taču vajadzēja tiem deputātiem, kas reiz nobalsoja par šo noziedzīgo likumu. Bet vai tad šie maz zina, par ko ir balsojuši. Ne bū, ne bē Neko jēdzīgu neprata pateikt arī tie man personīgi pazīstamie deputāti, kad apvaicājos par šiem balsojumiem. Vai tad ir tik traki, nu nevar būt. Ja jau gudrās galvas neko nejēdz, ko tad sacīt par nenobriedušiem cilvēkiem. Jaunās Pasaules Kārtībasieviesēji izmanto advancētas psihotehnikas metodes, sameklējot katru nekompetences segmentu ļaužu prātos, lai iesētu savu iznīcības nezāli. Vienīgi vai stipra nacionāla pārliecība, vai reliģiozitāte, vai dabisks riebums pret perverso un spēcīgs veselais saprāts sargā no liberālās infekcijas. Kam šis ugunsmūris švaks, tam viruss vai trojans klāt. Viņķeles grāmateles Viņiem nekad netrūks nekaunības spiesties iekšā svešās, līdz šim neapgūtās teritorijās. Taču šoreiz ar Viņķeles grāmatelēm tie aizgājuši par tālu, izraisot tautā milzīgu riebuma un sašutuma vilni. Viņķeles “arguments”, ka grāmateles veicināšot dzimumlīdztiesību un piedzērušies vīri vairs nesitīšot sievas, var raisīt vienīgi izsmieklu. Apgalvojums, ka grāmateļu idejas nepatīkot vienīgi kristiešu fundamentālistiem, ir meli. Tās vienlīdz noraida gan kristieši, gan arī citu pārliecību cilvēki. Kristieši šeit bija tie, kas pirmie pievērsa uzmanību grāmatelēm. Mozaika lielās, ka tās petīciju Viņķeles grāmateļu aizstāvībai parakstījuši kādi 400 cilvēki. (Eventuāla petīcija grāmateļu nosodījumam savāktu vismaz 10 reizes vairāk parakstu.) Viena daļa no parakstījušamies, maldināta par grāmateļu īstajiem nolūkiem, reiz to sapratīs un kaunēsies par to. Bet ir jau tur arī tādi, kas parakstījušies pret. Kāds komentārs zem tāda paraksta: Kad uzvarētājs karā vēlas uzvarētos padarīt par saviem vergiem, viņš sāk ar to, ka cenšas tam atņemt iespēju paust savu dzimumidentitāti, seksuālo pievilcību, ar to nesaraujami saistīto enerģētisko spēku. Senajās kultūrās tas nereti notika burtiski – karagūstekņi tika kastrēti, lai pēc tam tos izmantotu par harēma sargiem. Mūsdienās karu ar ieročiem rokās ir aizstājis ekonomisks karš, un arī metodes, kā manipulēt ar cilvēku seksualitāti, lai padarītu tos ērtāk izmantojamus saviem mērķiem, kļuvušas viltīgākas. Jo neizteiktāka būs mūsu cilvēku dzimumidentitāte un ar to nesaraujami saistītā pašapziņa, jo vieglāk būs mūs orientēt uz citu, nevis savas tautas mērķu realizēšanu… Vēl jau esam dzīvi un vēl pie mums nav tādu likumu, kādi tie jau ir cituviet dažās Rietumu zemēs – pret viņiem vērsta mutes palaišana nozīmē nokļūt cietumā. Iespējams, ka tāpat, kā citās Austrumeiropas zemēs, rūgtā totalitārisma pieredze kavē mūs iekrist jauna totalitārisma slazdos. Taču vesels bars “psihologu” jau gaida, kad tie nākotnē tiesas procesos tiks pieaicināti par ekspertiem, lai “zinātniski” apstiprinātu disidentu vainu. http://goo.gl/5XqZt PSRS praktizētās represīvās psihiatrijas reinkarnācija kultūrmarksistiskā griezumā. Vienmēr, ieraugot bērnu, atcerieties, ka to apdraud ne vien atsevišķi psihiski slimi pedofili, bet daudz bīstamāki noziedznieki – Jaunās Pasaules Kārtības ieviesēji. Ja mēs nākotni stingri neturēsim savās rokās, to sagrābs viņi. Saistītie raksti: Vienbalsīgā vienaldzība un revolucionārā sirdsapziņa. http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/nikomeds/vienbalsiga-vienaldziba-un-revolucionara-sirdsapzina Bērnu un vecāku beztiesība jeb 21. gadsimta inkvizīcija. http://www.diena.lv/blogi/bernu-un-vecaku-beztiesiba-jeb-21-gadsimta-inkvizicija-745125 Bērni kā upuri. Bērnu tiesību konvencija. http://www.diena.lv/blogi/berni-ka-upuri-bernu-tiesibu-konvencija-13933559