Vairākums patvēruma meklētāju, kas mēģina nokļūt Eiropā, pārpildītās laivās šķērso Vidusjūru, pakļaujot sevi nāves briesmām. Daudziem tas izrādījies dzīves pēdējais ceļojums. Lai tiktu pie iespējas iesēsties laivā, kas varētu aizvest līdz Eiropai, viņiem jāšķiras no ievērojamām naudas summām, kas nonāk kontrabandistu kabatās. Tūkstošiem pēc nokļūšanas otrā krastā no Dienvideiropas valstīm, kuru ekonomika piedzīvo sarežģītus laikus, pa sauszemi mēģina nonākt bagātākajās Rietumeiropas valstīs. Viņu iekārojamākais galamērķis ir Vācija, kas izteikusi gatavību uzņemt pat simtiem tūkstošu patvēruma meklētāju.
Migrantu plūsma no Dienvideiropas uz Rietumeiropu ir tik milzīga un nekontrolējama, ka atsevišķas valstis slēgušas robežas un uzcēlušas gar tām augstus žogus, bet vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis atjaunojušas kontroli uz Šengenas zonas iekšējām robežām, tādējādi iedragājot vienu no ES lielākajiem sasniegumiem — brīvu personu kustību no valsts uz valsti. Arī citviet Rietumu pasaulē, kas gadu desmitiem lepojusies ar atvērtību cilvēkiem, kuri bēg no kara, vajāšanas un nabadzības, pēdējos gados nocietina robežas un bargi vēršas pret cilvēkiem, kas tās mēģina šķērsot nelikumīgi. Spilgts piemērs ir Austrālija, kas īsteno robežu aizsardzības operāciju, lai apturētu migrantus un patvēruma meklētājus, kas pa jūru mēģina nokļūt valstī. Austrālijas valdība apgalvo, ka operācijas mērķis ir samazināt jūrā bojāgājušo migrantu skaitu un izbeigt cilvēku kontrabandistu nelikumīgo rūpalu. Šie pasākumi izrādījušies sekmīgi, tādēļ austrālieši aicinājuši Eiropu sekot viņu piemēram.
Austrālija kopš 2013.gada rudens īsteno bargu imigrācijas politiku. Tās nozīmīgākā daļa ir militārā jūras robežas aizsardzības operācija Operation Sovereign Borders, kuras uzdevums ir nepieļaut nelegālo migrantu nonākšanu valstī. Vēl pirms dažiem gadiem pie Austrālijas krastiem bija vērojamas līdzīgas ainas kā Vidusjūrā. Ik dienu Austrālijas krastos piestāja laivas ar vairākiem desmitiem un simtiem migrantu un patvēruma meklētāju. No 2008. līdz 2013.gadam bīstamajā kuģojumā, kas parasti sākas Indonēzijā, dzīvību zaudēja 1200 cilvēku. Pēc tam kad pie varas nāca konservatīvais premjers Tonijs Ebots, Austrālijas karakuģi starptautiskajos ūdeņos sāka tvarstīt migrantu laivas, kuras parasti tiek aizvilktas atpakaļ uz Indonēzijas teritoriālajiem ūdeņiem. Nereti pārtvertie patvēruma meklētāji tiek nogādāti uz Papua–Jaungvineju vai nelielo Klusā okeāna salu Nauru, kam Austrālija maksā par šo cilvēku izmitināšanu bēgļu nometnēs. ANO un cilvēktiesību aizsardzības organizācijas apgalvo, ka šajās nometnēs valda necilvēcīgi apstākļi, pienākušas ziņas arī par seksuāliem uzbrukumiem pret patvēruma meklētājiem. Izskanējusi arī informācija, ka Austrālijas varas iestādes samaksājušas cilvēku kontrabandistiem, lai tie nogādātu atpakaļ uz Indonēziju laivu ar patvēruma meklētājiem, kas pārsvarā ir no Dienvidaustrumāzijas valstīm un karadarbības skartās Irākas un Afganistānas. Austrālija lepojas, ka jau gadu tās teritoriālajos ūdeņos nav iepeldējusi neviena migrantu laiva, turklāt kopš 2013.gada decembra nav noslīcis neviens patvēruma meklētājs.
Starptautiskā Migrācijas organizācija uzskata, ka robežu nostiprināšana ar žogiem un stingrāka robežkontrole ir politiķiem ērts risinājums, bet realitātē var tikai padziļināt problēmu. «Politiķi mīl žogus, bet žogi veicina cilvēku kontrabandu un izraisa milzīgas humanitārās problēmas,» apgalvo organizācijas pārstāvis Leonards Doils. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Eiropas Savienība vienkārši fiziski nevar uzņemt visus, kas šeit vēlēsies iegūt patvērumu, tādēļ būtu jāmeklē risinājumi, kā samazināt milzīgo migrantu un patvēruma meklētāju plūsmu, kas turpina pastiprināties. Būtu ne tikai jāpastiprina cīņa pret cilvēku kontrabandistiem Lībijā, bet arī jāiesaistās militāro konfliktu risināšanā valstīs, no kurām nāk visvairāk patvēruma meklētāju.
Visu rakstu par to, kādēļ palielinās bēgļu plūsma uz Eiropu, lasiet žurnāla Sestdiena 25.septembra numurā!