Holts: zaudējumus ienīstu vairāk, nekā mīlu uzvaras

Es par šito džeku parasti dzirdu tikai aizkadra komentārus no sava vīra: nemāk spēlēt, liekat labāk Jučeru, būtu labāk mūziķa karejru taisījis un tamlīdzīgus līdzjutēja, protams, kompetenta, burkšķus. Kamēr sestdien gāja spēle, kuru biju spiesta noskatīties, izlasīju arī rakstu. Izrādās, reāli interesants frukts! Tikai žēl, ka satraumējās. Pēc svētdienas spēles nu jau arī es kā līdzjutēja, kompetenta, protams, varēju vīram beidzot gudri atbāzt pretī: kas ir, Jučeru ielikām, bet varbūt tomēr Kriss būtu vairāk noderējis?

Kriss Holts lieku reizi pierāda, ka sportisti neatbild tikai ar jā un nē. Hokejisti vispār ir intekiģenti un izglītoti sportiski, un ģimeniski. Vismaz man tāds priekšstats radies. Un prieks, ka intervija to tikai apstiprina. Ļoti atbruņojoša, patiesa . Man kā sievietei gan gribējās drusku vairāk par viņa ģimenes dzīvi uzzināt. Piemēram, kā ir kļūt par tēti , nesasniedzot 20 gadus, uzņemties atbildību, palikt kopā, savienot darbu un māju. Ceru, ka nointervēsiet vēl

Super džeks! Super bilde! Būtu žurnala vidū pielikta klāt kā plakāts-nekautrētos izplēst un pielikt pie sienas.Tīņu gājieni, teiksiet! jā, nekautrējos. Un kā Holts sestdien latviski runāja. Malacis puika! Un to himnu dziedot es apbimbājos un nemaz nekautrējos.

Man viņš atgādina Upmani.

Ppar personām saka ienīstu. Par lietām- neciešu.