Viņa vadītās arodbiedrības aktivitātes ir viens no iemesliem, kāpēc valdības rīcības plānā iekļauta finansējuma palielināšana veselības aprūpei no 3,5 uz 4,5 procentiem 2014.gadā. Par stāvokli valsts veselības aprūpē Kerim šodien smiekli nenāk — tā brūkot kopā.
Kāpēc veselības aprūpei Latvija konsekventi atvēl mazāku procentu nekā kaimiņvalstis?
Nedomāju, ka mūsu līderi apzināti nodarbojas ar Latvijas izmērdēšanu, bet diemžēl nevar izslēgt, ka viņi varētu būt kādas smalkāk vērptas intrigas upuri.
Kas to vērpj?
Visu pasaules valstu starpā notiek nemitīga sacensība par izdzīvošanu — par tirgiem, dažādu interešu sfēru saskaņošanu, dominēšanu. Šajā cīņā visi uzvarēt nevar. Tad nu kāpēc neiegalvot kādam pastarītim, ka vislabākā palīdzība ir iešaut sev pašam kājā? Ja viņš tā izdara, viņam uzreiz piesprauž nozīmīti Briseles fiskālais teicamnieks, sit pa plecu un saka: paklau, bet ja tu sev arī otrā kājā iešautu, tad gan tu būtu malacis!
Kāds Briselei labums no klibas dalībvalsts?
Pavisam vienkāršs: izrādās, ka ar Latviju finansiālā ziņā var darīt visu, kas ienāk prātā, no tās puses aizdevējiem nebūs jācieš nekādas neērtības. Turpretim Grieķija, kas tiek saukta visādos sliktos vārdos, tomēr panāca, ka tai noraksta simt miljardus eiro. Latvija, kura tiek saukta par teicamnieku un slavēta par pacietību un jostas savilkšanu, diemžēl nemitīgi zaudē savu konkurētspēju un pašu galveno — dzīvo spēku.
Gribat teikt, ka ir kāds, kam vajadzīga Latvija bez cilvēkiem?
Jā, varētu iztēloties Latviju ar samērā neskarto dabu, labo ģeogrāfisko novietojumu, lieliskajām pludmalēm un atbrīvotu lēta darbaspēka iepludināšanai, kas ražotu konkurētspējīgu produkciju...
Ko ražotu? To pašu, ko Ķīnā?
Kaut vai. Ja šeit vairs nebūs vietējo iedzīvotāju, kas varētu pretendēt uz Eiropas valstij atbilstošu sociālās aizsardzības līmeni, tad šeit varētu iepludināt darbaspēku no trešās pasaules valstīm, kam jau būtu pavisam citi standarti.
Vai var teikt, ka stāvoklis medicīnā ir tik slikts, ja uz Latviju brauc ārstēties arī no citām valstīm?
Jā, bet mātes mirstība (mirstība līdz 42.dienai pēc grūtniecības pārtraukšanas) 2009.gadā septiņas reizes pārsniedza vidējo ES rādītāju, 2010.gadā — četras reizes. Pirms tam bija gadi, kad šī mirstība bija ne lielāka kā ES vidējā. Acīmredzot sāk atspēlēties veselības aprūpes nepietiekamība. Mātes un bērna izdzīvošanas izredzes ir tieši proporcionālas medicīniskā personāla skaitam un pieejamībai valstī. Ko dod speciālistu esamība, ja pie viņiem nevar tikt klāt — kaut vai pārāk liela līdzmaksājuma dēļ. Šobrīd pacienti ir spiesti maksāt apmēram 40 procentus no kopējās pakalpojuma summas. Tas ir lielākais rādītājs Eiropā, esam pat Rumāniju apsteiguši. Civilizētu valstu sabiedrībā tas ir kauna traips mūsu reputācijai. Un rindas uz konsultāciju pie speciālistiem nu jau pat bērnu slimnīcā ir mēnešiem ilgas!
Tātad veselības aprūpes sistēma Latvijā lēnām brūk kopā?
Jā, tā arī ir. Mēs to sakām jau trešo gadu.
Visu interviju ar Valdi Keri lasiet Sestdienā!