Latvijas basketbola vēsturē var atrast ātrākus skrējējus, precīzākus metējus un prātīgākus saspēles vadītājus par Valteru, taču no nominācijā "trīs vienā" Valdis pārliecinoši apsteidza savus leģendāros priekšgājējus Maigoni Valdmani un Raimondu Karnīti un, lai piedod jaunāko laiku zvaigznes, nav pārspēts joprojām, — tā basketbola Ģenerāli Valdi Valteru vērtē viņa grāmatas Dumpinieks ar ideāliem literārais konsultants un redaktors, sporta žurnālists Guntis Keisels. "Turklāt Valdim piemita unikāla spēja ar savu intuitīvo situācijas izjūtu un fantastiskajām piespēlēm padarīt labākus tos, kuri spēlēja līdzās — gan latviešu līderus no Ivara Žvīgura līdz Gundaram Vētram, gan tādas zvaigznes, kā Vladimirs Tkačenko un Aleksandrs Volkovs, Rims Kurtinaitis un pat ģeniālais Arvīds Sabonis, ar kuru viņi bija līdzvērtīgi partneri sbornajas sastāvā 20.gadsimta 80.gadu vidū. Arī kā treneris un funkcionārs Valdis lieliski redzēja laukumu, gan žilbinādams ar daudzām spožām un tālredzīgām idejām, gan tracinādams ar nekonsekvenci un nespēju saliedēt stabilu atbalstītāju komandu ilgākam laika posmam. Kopš viņa paiešanas malā basketbola sabiedrībā dzīve kļuvusi mierīgāka, bet diezin vai labāka."
Tagad Valdis Valters basketbolā visus apsteidzis vēlreiz, kļūdams par pirmo basketbolistu, kas uzraksta grāmatu par savu sportista mūžu. Dumpinieks ar ideāliem ceļu pie lasītājiem sāks 25.martā.
Ja pie jums šodien atnāktu tas Valdis Valters, kāds jūs bijāt desmit gadu vecumā, vai jūs viņā redzētu talantu?
Talantu redzētu uzreiz. Tajā grāmatā ir ne tikai mans stāstījums, bet arī laikabiedru stāsti par to, kāds es biju. Armands Puče izlasīja grāmatu un teica, ka es tur parādos pavisam savādāks, nekā viņš mani pazīst.
Kāpēc nekļuvāt par futbolistu?
Tāpēc, ka pie mums uz 45.vidusskolu atnāca Maigonis Valdmanis. Tad trenējos paralēli futbolu un basketbolu, bet futbols tolaik bija izteikti krievisks sporta veids, kamēr basketbolā krievu tikpat kā nebija. Tagad jau tas mainās.
Jums esot bijusi arī iespēja aiziet šķībus ceļus.
Mani nevilka zagšanas un tamlīdzīgas lietas. Protams, manā rajonā bija visādi cilvēki apkārt, bet sports mani aizvilka prom. Man uzreiz bija mērķis dzīvē. Dzīvoju ar vecomāti, bija grūti sadzīves apstākļi, bet, jo tu bērnībā grūtāk audz, jo stiprāks izaudz. No labajām ģimenēm reti kurš izsitas, viņi nav cīnītāji.
Vai tad jūsu dēli nav cīnītāji?
Ir, viņiem talants varbūt pietrūkst.
Arī Kristapam Valteram? Viņš taču basketbolā ir sasniedzis diezgan daudz.
Viņam pietrūkst psiholoģiskās noturības, plašuma. Atsitas priet griestiem, un viss. Savā laikā neko nav darījis, lai tos griestus paceltu. Viņam nekad nav bijis mērķis kļūt par labāko pasaulē.
Jums bija?
Vienmēr. Savā laikā, kad būtu bijušas iespējas spēlēt pret Džordanu, viņš man nebija autoritāte. Ja tu pats sev neesi lielākā autoritāte, tad jau sāc viņam padoties un laukumā izej vājāks. Lai daudz sasniegtu sportā, primārais ir iedzimtās spējas, bet tikpat svarīgs ir ieguldītais darbs un motivācija. Ar mani kopā trenējās tāds Rolands Grobiņš, bija varbūt pat labāks par mani, bet viņam nebija motivācijas.
Andrim Biedriņam ir motivācija?
Nav nekad bijusi.
Kā tad viņš ir tik tālu ticis?
Garš izauga, bija laba apstākļu sakritība…
Vai jūs liktu simt latus uz to, ka Biedriņš vēl uzlabos savu spēli?
Es pat uz savu dēlu nelieku! Kā var likt, ja nezini, kas viņam galvā? Bet es Biedriņa vietā nekad nebūtu bijis, kaut man simt miljonus maksātu. Man ir viens mīnuss — ja nevaru būt līderis, eju prom, nevaru spēlēt. Savā laikā, ja neiemetu spēlē 20 punktus, man visi pārmeta. Bet te iemet piecus, astoņus… Es trenētos visu dienu, lai iemestu vairāk, vai ietu prom. Man bija augsti griesti.
Ko no jūsu spēlēm šodien vēl var redzēt?
Sportacentrā.com esmu divas spēles nokomentējis, Eiropas 1981.gada un pasaules 1982.gada finālus.
No VEF spēļu ierakstiem nekas nav saglabājies?
Nekas. Latvijas televīzijā viņi rakstīja pa virsu tām spēlēm, nekādus arhīvus neatstāja. Varbūt naudas nebija. Teiksim, maču ar Maskavas Dinamo 153:151, kur es tos 69 punktus iemetu, ja parādītu, visi šausmās būtu, un man pašam arī būtu šausmas…
Visu sarunu ar Valdi Valteru lasiet Sestdienā!