Kā tikt klāt ministram?!

Vismaz tapa skaidrs, ka ne vienmēr vajag ar elkoņiem lauzties līdz ministram. Taču no otras puses, varai pārmet atsvešinātību no tautas, tādēļ katram jau nu vajadzētu atrast kādu brītiņu, lai reālus cilvēkus un reālas problēmas uzklausītu. Kā tad tāda Straujuma to var? Citādi tā vien šķiet, ka mēs - cilvēki parastie - esam vai nu tikai vēlētāji vai cipari, kurus īsināt, skaitīt un atņemt, protams, ir vieglāk, nekā dzīvus cilvēkus.

Vispār eksperiments jau interesants. Protams pamat secinājums, ja esi žurnālists, tad ministrs ir sazvanāms :) Ja godīgi, es pilnīgi saprotu ministrus kuri cenšas izvairīties no kura katra cilvēciņa problēmu uzklausīšanas, jo tantuki un onkas, kam gribas tikai izteikties ir vesels lērums. Tāpēc pilnīgi saprotams, ka lai tiktu pie ministra ir jāvirzās no apakšas uz uzaugšu. Priecēja arī Sprūdža misēklis. Tas bija tik patiesi.