Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +13 °C
Smidzinošs lietus
Sestdiena, 28. septembris
Sergejs, Svetlana, Lana

Kalpoju Padomju Savienībai!

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
maita
m
Jā, papildināšu par to dzedovščinu. Vai vēl kādam interesē, no kurienes tāda rodās? Tad palasiet šo: NRA Pirmdiena, 26.decembris Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija Sākums » Latvijā » Izglītība & Karjera Audzēkņu pazemošanas dēļ atceļ iesvētības Bulduru tehnikumā Un ar ko šīs "nevainīgās iesvētības"atšķirās no t.s. dedovščinas? Vai ar to, ka par tām neliek cietumā vai soda bataljonā? Vai arī ar to, ka "viss, kas ir latvisks, ir pareizs, bet tas, kas krievisks, ir nepareizs"?
maita
m
es dienēju PSRS armijā, 1985-1987. Un varu visā nopietnībā teikt, ka šo rakstu ir sadzejojis cilvēks, kurš par to dienestu ir uzzinājis tikai no nostāstiem. Un bez patosa apliecinu, ka tik tiešām dienests armijā bija ja ne goda lieta, tad pašapliecināšanās lieta gan. Jā, bija, kas izvairījās, simulējot garīgas slimības. Latvijā tie ir (pārsvarā) t.s. "radošās inteliģences"pārstāvji. Protams, normālam cilvēkam negribās, ja to atzīst par nenormālu. Diemžēl, kā vēlāk liecināja fakti, tie tik tiešām arī bija (ir) garīgi slimi cilvēciņi. Bet tie, kuri dienēja, atgriezās mājās pavisam citi cilvēki: vīrišķīgi, patstāvīgi, norūdīti. Par t.s. dedovščinu - nebija, vismaz pie mums daļā tādas parādības. Bija tieši tas pats, kas visās profeņu, tehnikumu un pat dažu augstskolu kojās: vājākais pakļāvās stiprākajam. Un ne tikai fiziskā nozīmē, bet vairāk-garīgā. Bija viens latvietis, kas mazgāja sava seržanta drēbes, toties par to gulēja, kamēr citi berza kazarmas sestdienas pēcpustdienā. Un puisis lepojās ar savu privilēģiju. Cits latvietis bija labākais svešu zābaku spodrinātājs. Viņš gan par to saņēma atlīdzību cigaretēs... Bet, kopumā, esmu lepns, ka esmu dienējis PSRS armijā, un nemaz par to nenožēloju. Protams, masu apziņā vajag iepotēt, ka tas bija kas drausmīgs, tamdēļ mans koments nevienam nav vajadzīgs, bet ceru, ka atradīsies kāds, kas izlasīs un sapratīs, ko es gribēju pateikt.
1989-1992
1
Arii manaa rotaa bija latvietis-"chmo".... PS...tiem,kas te vaavuljo par dedovshchinu kojaas,nav ne mazaakaas nojeegas,ko tas noziimee patiesiibaa....
  • 0
  • 0
K
K
Nekādā gadījumā nepiekritīšu tam, ka "uzņēmīgākie mēģināja no dienesta izvairīties"! Izvairijās tie, kuru vecāki vai radinieki bija valdošajai varai tuvu stāvoši, pie tam ņergas!
Dr.xy
D
To: Ziga ( plkst.08:32). Vispirms,atlausos uzdot jautajumu,kas Jus esat Zigrida vai Zigurds ? Viss Jusu rakstitais izklausas( smird)pec komunisma nostalgijas.Citati no raksta: "mes no vina viiriski iztaisijam,45 sekundes iedidiju apgerbties,draik poli,polokjor,sportgorodok. Cik noprotu,tad Jus ar mani esat apmeram viena vecuma.Ne es,un ari neviens no manu tuvako pazinu loka okupantu armija NAV dienejusi. Iesaku visiem,kuri ir piespiedu karta iesaukti Launuma Imperijas armija,uzrakstit sudzibu Haga,ar pieprasijumu,lai Launuma Imperija samaksa atlidzibu,par uzspiesto militaro dienestu.Pamatojums:Launuma Imperija nedriksteja okupetas valsts iedzivotajus piespiest dienet okupacijas karaspeka.
Senais
S
Te sanāk tāda neliela nobīde laikā. Metuzāla kungs raksta par vēlāku periodu, kad tas "bardaks" plauka un zēla. 60to un 70to sākumā situācija nebija tik atbaidoša. Katrā ziņā vienīgie, kas bija savrupnieki, kam nepielēca, ka neviens taču nav vainīgs, ka iesaukts, bija igauņi. Tādi lecīgi, bet citādi izturēt varēja, kaut tad jādien bija trīs gadi(flotē, nez kāpoēec četri), nevis divi kā Metuzāla aprakstītajā periodā.
  • 0
  • 0
Ziga ( niks armijas)
Z
Zigfrīds miiliit, un mans teevs bija 19. diviizijas kareivis , tas redz netrauceeja krieviem mani iemest slepenaa karaspeeka daļaa , es par to ka esmu boļševiku armijaa dieneejis neesmu noskumis , tas nemaz nenaaca par ļaunu , taa armija ko iedibinaja muusu otraa briivvalsts , patiesiibaa tik taada memļaku padariišana vien bija , labi ka vairs taads nav
  • 0
  • 1
Ziga ( niks armijas)
Z
es piemeeram dieneeju boļševiku armijaa 1971. gadaa , sakarnieku pulkaa , radio un telegrafa rotaas , katraa pa 150 zaldaatiem , nekaadas ģedovščinas iipašas nebija , jo nebija neviens bez videejaas izgliitiibas , malkas skaldiitaaju bataljonaa ( saimnieciibas ) tur bija visaadi arii cuukkopji , taados bataljonos arii šii ģedovščina bija , starcitu toreiz no armijas vareeja izvairiities ja biji oficiaali preceejies un tev bija siikais , viens , atlika uz gadu , pa to laiku jaa smasķeil otru atlika veel , ja veel piesimuleeji veseliibas probleemas , tas gan nebija viegli , es piemeeram dieneeju koopaa ar taa laika iekšlietu ministra deelu Brolišu junjoru , taads vaajs izstiidzeejis zeeniņš bija , prasiijaam kalaab dien armijaa , papa taču vareeja iekaartot siltumaa , šis teica ka teete gribeejis lai no viņa iznaak viirišķis , tad mees no viņa arii viirišķi iztaisiijaam , protams neņirgaajaamies , beigu galaa 45 sekundees iediidiiju apģeerbties , gultu sakaartot pilnaa taisnstuurii , nekaadu krunku , kas dieneejis zin kaa tas izskataas , gultas rindaa segu liinijas oulnigi taisni, arii kazaarmaa griidu draiķ ( kazarmas griidas deeļi nekraasoti , taas karaasoja ar aniliina karaasu sarkano , kad nožuust ievasko , peectam ar speciaalu poloķoru spodrina , visu šo ķezu katru sestdienu maina , tas ir jaanodraaž vecaa kaarta un jaadabuutiiri deeļi , tad kraaso un viss no gala , tas saucaas draiķ poli) dabuujaa , sportgorodokaa jau gaaja gruutaak , bet arii to vareeja iediidiit , vi;nam bija forši vecaaki naaca ciemos , šis ar skops nebija , nez ko tagad dara Brolišs junjors?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Valodu piedzīvojums

Eiropas valodu diena Latvijā – tāpat kā pārējā Eiropā – tiek atzīmēta jau kopš 2001. gada, taču šogad pirmo reizi tā tiks svinēta tik plaši, ka pasākums izpelnījies festivāla statusu, un sestdien, ...

Estonia’s ēnā

1994. gada 1. oktobrī, tātad trīs dienas pēc prāmja Estonia katastrofas, SestDienas smalko aprindu hronika publicēja vienu Klāva Elsberga dzejoli.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata