Karalis paliek ar mums

Mēs paši AIZGĀJĒJI. Cits agrāk, cits vēlāk.

Izcils mūziķis ,vislabākā viņa dziesma''When love comes to town'',18 Grammy balvas ,42 albumi un izaudzināti 11 bērni,mūžs nodzīvots godam!

Neatkartojams mūziķis. Viņa ģitāras skaņa bija kā saules stars tumšā istabā. Tāda tīra, ne ar ko nesajaucama skaņa… Taču jāatzīst, ka B.B Kings vairāk gan pārstāvēja blūza estrādisko pusi. Tumšo smeldzi un sāpes spilgtāk elektriskajā blūzā izdziedāja un izspēlēja Madijs Voterss, Džons Lī Hukurs u.c. Pilnīgi visi blūza fani ( dažādu laiku un stilu cienītāji) var vienoties par vienu B. B. plati, kura neapšaubāmi ieies vēsturē – Live at the Regal. Arī blūza karaļa titulu nesuši daudzi - pirmais, protams, Čarlijs Peitons, tad Roberts Džonsons, Madijs Voterss, Havlins Vulfs. Visi viņi bija milži. Šodien pēdējais zelta laikmeta blūzmenis, šķiet, ir palicis tikai viens - nu jau vientuļais blūza karalis Badijs Gajs, kurš, starp citu, nesen intervijā teica, ka šodienas populārajā mūzikā ir tikai viens neatkārtojams specefekts – trīcošā BB. Kinga roka, kad viņš spēlē savu Lusilu. B.B. Kings pietrūkst daudziem.

Rudaks, būdams liels speciālists, tomēr varēja uzrakstīt, ka runa ir tieši par Johanu Sebastjanu no Bahiem. Labi zinādams, ka tā bija vesela mūziķu dinastija, un ka arī kaut vai C.P.E. Bahs ir pazīstams autors. Tintes jau datorā netrūkst. Rudaks taču nekad nerakstītu Kings bez B.B., ko? Tagad Rudakam laiks strīdēties ar lasītāju.

Iztrūkst raksta pēdējā svarīgākā sadaļa'"Blūzs pāri visam'"

MŪŽAM DZĪVS