Kažoka: Gribu mainīt pasauli uz labu

Savukārt viņa pati savu viedokli pauž ar bloga un tvitera starpniecību. Vienlaikus politikas zinātnes pazinēji norāda, ka Kažokas paustie uzskati ir radikāli (ko nenoliedz arī pati politoloģe), definējami kā kreisi liberāli, un tiem noteikti blakus būtu jāliek arī kāda mērenāka balss.Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents Ivars Ījabs skaidro, ka, no akadēmiskā viedokļa raugoties, Ivetas Kažokas uzskati definējami kā kreisais liberālisms. Taču viņš arī uzsver, ka politiskā aktivitāte un politikas zinātne ir divas nošķiramas lietas. Kažoka drīzāk būtu mērāma nevis pēc akadēmiskiem, bet ideoloģiskiem kritērijiem. "Tādu ļaužu, kas aizstāv abstrakti demokrātisku, liberālu un kreisu skatījumu uz pasauli, Latvijā ir diezgan daudz. Patiesībā tie ir tie cilvēki, kurus mēs mīlam saukt par sorosītiem. Viņi saka, ka pie visa vainīga ir valsts, ka sabiedrība pati par sevi ir ļoti laba un tikai sliktie politiķi ar to manipulē un dara pāri. Man tas ir nepieņemami, jo, runājot par varas korumpētību, ir ne mazums politikas teoriju, kas saka, ka deģeneratīva un koruptīva var būt ne tikai politika, bet arī sabiedrība kopumā, respektīvi, pilsoņi. Tas ir ļoti bieži sastopams. Taču Ivetas labā īpašība ir tā, ka viņa, atšķirībā no ļoti daudziem, spēj nevis vienkārši eksaltētu seju izkliegt dažas iemācītas ideoloģiskas klišejas, bet arī argumentēti diskutēt. Viņas zināšanas, piemēram, valsts pārvaldes jautājumos tiešām ir apbrīnojamas. Iveta ir latviešu Roza Luksemburga. Pārliecināta, ārkārtīgi inteliģenta, radikāla un brīžiem diezgan skaļa. Viņas klātbūtne Latvijas politiskajā telpā ir drīzāk pozitīvi, nekā negatīvi vērtējama. Un es būtu ļoti priecīgs, ja tādi cilvēki kā Kažoka būtu ne tikai viņas pārstāvētajā, šaurajā ideoloģiskajā flangā, bet arī visos pārējos. Attīstītā sabiedrībā tādām kažokām būtu jābūt vismaz divdesmit," saka Ījabs.Tieši Providus Kažoka kļuva par to, kas ir tagad, viņai zvanīja žurnālisti, viņa uzstājās televīzijas un radio pārraidēs un galu galā kļuva par cilvēku, kuru aicina komentēt visus svarīgākos un arī mazāk svarīgos politiskos notikumus. Kažoka gan uzsver, ka nekad ar savu viedokli presei nav uzbāzusies un tā vienmēr zvana pati.Kažokas komentāru un blogu biežākie varoņi ir politiķi, un neformālās sarunās daudzi atzīst, ka politoloģe iemantojusi virkni ienaidnieku. Tāpat publiski par Kažoku nevēlas runāt gandrīz neviens viņas kolēģis politologs, pie izslēgta diktofona pārsvarā paužot ļoti kritiskus viedokļus. Pārsvarā tiek kritizēts Kažokas uzskatu ideoloģiskais sajaukums un skatījums uz lietām no šaura skatpunkta, tāpat viņai pārmet tieksmi komentēt faktiski visus jautājumus, nespecializējoties kādā noteiktā tēmā. Kažokai ik pa laikam pārmestas arī simpātijas pret atsevišķiem politiskajiem spēkiem un antipātijas pret citiem. Izteiktas arī aizdomas par to, ka Kažoka saņem maksu par noteikta politiskā viedokļa paušanu, taču pati viņa to noliedz. Ivars Ījabs norāda, ka Kažokas lielākā simpātija vienmēr tomēr bijusi Reformu partija. Paanalizējot politoloģes izteikumus ilgākā laika periodā, nudien var rasties priekšstats par maigāku attieksmi tieši pret šo spēku. Ījabs vienlaikus uzsver, ka Kažoka savos politikas vērtējumos ir daudz neitrālāka nekā vairakums viņas aprindu cilvēku. "Skaidrs, ka viņa nav pilnībā politiski neitrāla. Atceros, kad Roberts Ķīlis atteica interviju radio, viņa teica, ka ministram ir tiesības neiet. Savukārt, kad savulaik Andris Šķēle rīkojās līdzīgi, tas tika traktēts kā uzbrukums vārda brīvībai."Ījaba teiktajam pretēju viedokli pauž Nacionālās apvienības pārstāvis Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš uzsver, ka Kažoku nekādā gadījumā nevar uzskatīt par neitrālu politoloģi. "Ir skaidri redzamas viņas simpātijas pret Reformu partiju, un tās savās analīzēs Kažoka nekad nav slēpusi. Cilvēciski tas viss ir saprotams, bet jautājums — vai tas ir atbilstoši politologa statusam?"Kažoka pati gan uzsver, ka vienmēr skatās uz ideju, nevis tās izteicēju un tajā pašā referenduma jautājumā bijusi vienā komandā ar ZZS un Saskaņas centru, kopā cīnījušies pret Vienotības, Reformu partijas un Nacionālās apvienības ierosinājumiem. Visu rakstu par Ivetu Kažoku lasiet Sestdienā!