Kad vēlā vakara stundā Sestdiena iebrauc Kaltiņu mājas pagalmā, kur atrodas StarSpace observatorija, saprotam, ka mums ir paveicies, jo debesis ir skaidras un burtiski nosētas ar zvaigznēm. Spītējot naudas grūtībām, pirms pieciem gadiem uz dzimtas zemes pašu spēkiem būvētajā observatorijā astronomiju popularizē divi entuziasti — Anna un Arnis Ginteri. Abi ir burtiski saslimuši ar zvaigznēm, kurās iegulda visu savu laiku, naudu un enerģiju. Turklāt vēl studē astronomiju Centrālās Lankašīras universitātē Lielbritānijā.
Pa stāvām, šaurām kāpnēm, kas joprojām smaržo pēc jauna koka, nonākam uz mazas, apaļas platformas, kur Anna jau darbojas ap teleskopu. Ja vien debesis neklāj mākoņi, nav miglas un nelīst lietus, gan dienā, gan naktī debesu spīdekļus var vērot teleskopā, kas izvietots uz speciālas platformas deviņu metru augstumā. Piķa melnais, matētais kupols dūcot pagriežas un atsedz labi pārskatāmu zvaigžņu klajumu. Observatorijas sistēma sastāv no vairākām daļām, kas speciāli pasūtītas ASV, Vācijā, Austrālijā, bet dažas izgatavotas tepat. Teleskopa 40 cm spoguļa diametrs ļauj saskatīt tuvāko planētu virsmu, krāsas, kā arī tālus un nespodrus objektus — miglājus, zvaigžņu kopas, galaktikas. Arnis paskaidro, ka te atrodas tikai teleskopa redzamā daļa, bet smadzenes, kas liek tam darboties, ir stāvu zemāk. Šāda izmēra teleskopi pasaulē tiek izmantoti arī asteroīdu novērošanas programmās, tātad zinātniskajā darbā. Teleskops Suntažos ir Latvijā lielākais, kurā ar aci var vērot debesis, jo, piemēram, Baldones observatorijā, kur teleskops ir vēl jaudīgāks, debesu ķermeņus tikai fotografē zinātnes vajadzībām. Zvaigžņu vērošanas punkti atrodas arī Latvijas Universitātes astronomiskajā tornī un Ventspils publiskajā observatorijā.
Ginteri nelīdzinās romantiķiem, kas "lidinās kosmosā un domā tikai par zvaigznēm". Gluži pretēji, precīzi formulētās atbildes un raitais stāstījums kā lakmusa papīrs iekrāso matemātisku prātu un plašu pasaules skatījumu. Arī fakts, ka abi strādā mūsdienās pieprasītajā un labi apmaksātajā informācijas tehnoloģiju jomā, bet nav nopirkuši ne jaunu māju, ne dārgu auto, liecina, ka viņi raugās daudz tālāk par materiālās pasaules labumiem. Toties pie teleskopa Arnis jūtas kā kapteinis pie sava kuģa stūres. Katra detaļa ir rūpīgi meklēta, pasūtīta un piemērota teleskopam.
Pēc brīža mums tiek demonstrēta lēni mirusi zvaigzne, kas teleskopā redzama kā izplūdis, miglains traips un atgādina medūzu vai apvītušu puķi. Līdzīgs liktenis pēc aptuveni pieciem miljardiem gadu piemeklēs mūsu Sauli. "Pēc aptuveni pusotra miljarda gadu Saule sāks uzpūsties un pamazām kļūs par sarkano milzi. Šobrīd pastāv divas versijas, kas varētu notikt ar Zemi kā planētu..."
Vairāk par Suntažu kosmosa pētniekiem lasiet 21. decembra Sestdienā!