Revolucionāri sasniegumi ģenētikā, kas patiešām ievērojami palielinātu cilvēka dzīves ilgumu un kvalitāti, joprojām šķiet zinātniskās fantāzijas tālā nākotnē zīmēta aina, taču latviešu zinātnieks Alvis Brāzma uz to raugās jau kā uz pārredzamā perspektīvā sasniedzamu realitāti. Viņa vadībā Eiropas Bioinformātikas institūta pētnieki šajā virzienā jau sasnieguši globālā mērogā tveramus panākums. Latvijas Zinātņu akadēmija nesen tos novērtējusi ar Lielo medaļu — par pasaules līmeņa pētījumiem bioinformātikā. Savieno šķietami nesavienojamo — tieši ar to, apvienojot matemātiku un bioloģiju gēnu izpētes jomā, patlaban nodarbojas bioinformātika – jauna un perspektīva zinātne, kuras devumu tuvākajās desmitgadēs izjutīs miljoniem planētas iedzīvotāju, iespējams, ieskaitot daudzus šā žurnāla lasītājus.
Līdz ar cilvēka genoma izpētes projektu bioinformātika sāka strauji attīstīties pagājušā gadsimta 90.gadu pirmajā pusē, paverot iespējas spert iespaidīgu attīstības soli dzīvības zinātnēs. Vienlaikus tā globālās zinātnes virsotnēs uznesa kādreizējo jelgavnieku Alvi Brāzmu, kurš šiem pētījumiem ar panākumiem pievērsies jau to sākumposmā un patlaban ir uzskatāms par vienu no vai pat pašu pazīstamāko Latvijas zinātnieku pasaulē. Jau kopš 1997.gada viņš strādā Eiropas Bioinformātikas institūtā (EBI) Hinkstonā, netālu no Kembridžas, kur ir četru desmitu starptautiskas zinātnieku grupas vadītājs.
Savus sasniegumus zinātnē, lai arī tos nenoliedzot, Brāzma vērtē visai atturīgi — to afišēšana būtu pretrunā ar zinātnieka principiem. Runājot par izmērāmiem kritērijiem, Brāzmam patlaban ir vairāk nekā 100 publikāciju atzītos zinātniskajos žurnālos, kas kopumā citētas vairāk nekā 12 000 reižu.
1998.gadā viņš ierosināja EBI šo informāciju apkopot un sistematizēt vienkopus. Mērķis bija radīt datu bāzi, kurā tiktu savākta informācija par gēnu ekspresiju no visā pasaulē veiktajiem pētījumiem, lai jebkurš zinātnieks jebkurā laikā varētu vienkārši un ātri iegūt sev interesējošos datus, kā arī dalīties ar tiem. «Vienā laboratorijā var analizēt tikai zināmu daļu gēnu informācijas, bet mēs to saliekam kopā, lai dabūtu pilnu cilvēka gēnu ekspresijas globālo karti, kas atainotu cilvēka šūnu darbību,» skaidro Brāzma. EBI bāzē jau ir dati no vairāk nekā miljoniem atsevišķu eksperimentu, un katru dienu to apmeklē tūkstošiem lietotāju no visas pasaules.
Nākotnē šī zinātnes infrastruktūra attīstīsies par neatņemamu medicīnas sastāvdaļu. «Tu ar kādu sūdzību aizej pie ārsta, kurš noņem analīzes, paskatās tavus gēnus, uzklausa simptomus, to visu ievada datu bāzē un dod tai uzdevumu atrast, teiksim, 100 līdzīgākos slimniekus pēdējo trīs gadu laikā. Tur viņš noskaidro, kā šie cilvēki ārstēti, kādi medikamenti un terapija lietota, kāds ir ārstēšanas iznākums un, balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, pieņem informētu lēmumu, kā vislabāk tevi ārstēt. Savukārt, izmantojot tavus datus, jau tiks ārstēti citi slimnieki,» skaidro zinātnieks. Praksē aprakstītā situācija ne vairāk kā pēc gadiem desmit vispirms varētu kļūt iespējama ASV, bet vēl pēc kādiem pieciem — arī Latvijā, lēš Brāzma.
Vai Brāzma kādreiz atgriezīsies Latvijā? «Man ir daudz plānu, nepabeigtu darbu un pienākumu pret kolēģiem EBI. To, kas notiks tālākā nākotnē, paredzēt nevar — ja kādā brīdī šķitīs, ka varu ko nozīmīgu paveikt Latvijā, tad daudz kas var mainīties.»
Patlaban Alvis kopā ar sievu Diānu savu ikdienu vada starp darbu un mājām Kembridžā, kur abi iegādājušies un labiekārto divstāvu namu. Neatkarīgi no vīra Diāna Lielbritānijā attīstījusi karjeru ar bioinformātiku saistītā jomā — viņa apvieno tās teorētisko un praktisko pusi, strādājot ar mikromasīvu tehnoloģiju asins vēža diagnostikas laboratorijā Londonas universitātes koledžā. Pilnasinīgas dzīves piepildījumu Brāzmam nodrošina ne tikai zinātne, bet arī alpīnimsms, zinātnieka kalnu kontā ir arī vairāki septiņtūkstošnieki.