Latvijas daiļās tūkstošdaļu mednieces

Viņa kopā ar pārējiem Latvijas izlases kamaniņu braucējiem gada nogalē veica pēdējos priekšdarbus šīs sezonas izšķirošajai daļai, kuras kulminācija būs februārī gaidāmās ziemas olimpiskās spēles Sočos. Pirms četriem gadiem pēc Vankūveras olimpiādes punktu karjerai pielika pieredzējusī Anna Orlova un Agnese Koklača, bet šajā pavasarī pēc ilgstošas cīņas ar savainojumiem un citām problēmām no lielā sporta atvadījās Maija Tīruma, kas vairs neredzēja perspektīvu cīņai par augstām vietām. Tādēļ olimpiskajā sezonā par līderēm vajadzēja kļūt jaunās paaudzes braucējām - Maijas jaunākajai māsai Elīzai (23), kā arī Ullai Zirnei (18), kuras vienaudzes šosezon tikai sākušas apostīt gaisu junioru konkurencē. Elīza jau trešo sezonu brauc tuvu pasaules labāko desmitniekam, arvien biežāk tajā ielaužoties, bet jau vairākus gadus par perspektīvu jauno braucēju uzskatītā Zirne pavasarī skaļi pieteica sevi arī pieaugušo konkurencē. Pirmajās Pasaules kausa sacensībās ārpus Siguldas viņa izcīnīja augsto 13.vietu olimpiskajā Soču trasē, turklāt vienā no braucieniem sasniedza pat septīto labāko laiku. Tas pamudināja trenerus iecelt tobrīd vēl nepilnus 18 gadus veco sportisti pieaugušo izlasē, un viņa nepievīla, pārliecinoši kvalificējoties olimpiskajām spēlēm.Par braucienu Vistleras trasē, kur maksimālais ātrums sasniedz 130 kilometru stundā, Zirne stāsta kā par ikdienišķu pastaigu Siguldas trases apkaimē. "Agrāk ātrumu izjutu vairāk, bet nu pie tā jau pierasts. Bailes vai uztraukums? Tāda vispār nav," pārliecinoši saka Zirne. Protams, gadās arī kritieni, smadzeņu satricinājumi. "Šosezon bijis tikai viens," nesatricināmā mierā konstatē jaunā sportiste. "Protams, pēc smagākiem kritieniem ir grūtāk atkal stāties uz starta, bet viss jau atkarīgs no tā, kāpēc bijis kritiens. Ja saproti kļūdu un vari to labot, tad nav problēmu." Līdzīgi noskaņota ir arī Tīruma: "Kritieni ir kamaniņu braukšanas ikdiena. Ar laiku bailes pāriet. Vietā, kurā iepriekš esi kritis, ir sarežģītāk koncentrēties un izbraukt pareizi, bet tas arī viss."Pērn pavasarī Sočos notikušajās posmā Latvijas sportisti sasniedza cerīgus rezultātus, taču tas vēl nenozīmē līdzīgu scenāriju februārī. Olimpisko spēļu politiskajā fonā sportistes nav iedziļinājušās - pašām pietiek, par ko uztraukties - kādas kamanas izvēlēties, kādu slieci pielikt, kādas slieču smērējamās pastas izmantot. Cīnoties par augstākajām vietām, tam visam ir milzu nozīme, jo kamaniņās, atšķirībā no radniecīgajiem sporta veidiem, vietu kārtību bieži vien nosaka nevis sekundes simtdaļas, bet pat tūkstošdaļas. Nereti tieši tik zibenīgs mirklis šķir sportistus no kārotajām medaļām. "Sočos novēliet ne pārāk lielu aukstumu. Temperatūra derētu pat nelielos plusos, jo citādi ies ļoti grūti," Tīruma atzīst, ka šosezon lielā salā Latvijas sportisti zaudē daudz vērtīgo sekundes tūkstošdaļu. Soču ģeogrāfiskā atrašanās vieta ļauj cerēt, ka šādam novēlējumam ir liela iespēja piepildīties.Vairāk par mūsu kamaniņu braucējām Elīzu Tīrumu un Ullu Zirni lasiet 3.janvāra žurnālā _Sestdien_a!