Mobilo telefonu verdzībā

Nav jau spiesta lieta izmantot tos modernās civilizācijas labumus, vari iet dzīvot parkā zem koka. Tikai tad negaudo, ka nav ko ēst un ziemā salst. Starp citu, pēdējo problēmu var novērst, aizmigrējot uz Eiropas dienvidiem, un ja sacerēsi pietiekami aizkustinošu žēlabu stāstiņu, gan jau atradīsies kāda līfzjūtīga senjorita, kas tev iemetīs cepurē kādu centu alīņam un cīgām, pardon, maizītei.

Tātad Staļina PSRS, kur nebija mobilo telefonu un televizoru, padomju vara nevarēja pakļaut cilvēkus? Nejēgas spamotāji beidzot tikuši arī līdz šim rakstam un sabojājuši tik cerīgi sākušos diskusiju.

Nodzīvoju gandrīz nedēļu būdiņā pie jūras vispār bez elektrības, līdz ar to arī mobilais pats atslēdzās "dabiskā nāvē". Par internetu vai TV nemaz nerunājot. Ideāla sajūta, galva kā ar pudeļbirsti izšrubēta. Un konstatēju, ka man patīk tā sajūta, ka neviens mani nevar pakārtot savai dienaskārtībai jebkurā mirklī. Patiesībā klienti, kas nespēj savas vajadzības nokārtot darba laikā rada pietiekami lielu stresu. Bet mums jau tā iegājies. Pat Ziemassvētku vakarā lielveikali strādā līdz desmitiem vakarā, bet paskatieties, kas notiek Vācijā vai Francijā. Mēs pārāk baidāmies palaist garām iespēju kaut ko nokavēt, nenopelnīt, nenopirkt.

Kad portāls beidzot sāks cienīt savus un Sestdienas potenciālos lasītājus? Lūdzu, anotācijās norādiet, kas ir rakstu autors, - . tas var vai nu interesi radīt vai mazināt. Kāpēc esat tik pavirši?

Palasiet tepat blogos - Telefontiesības 3 Sandris Romanovskis, 2011. gada 8. augusts 09:00

Trešais piemēriņš, ne tik dramatisks kā abi iepriekšējie, drīzāk komisks. Lēta viesnīciņa kaut kur Eiropā, laiks tā ap 00.00 - 00.30. Puisim ievajadzējies pazvanīt uz mājām tēvam (sarunu nekādi nevar atlikt līdz rītam, tas ir NATO augstākā līmeņa vislielākās prioritātes ziņojums, kuru nenododot laikā var aiziet bojā vismaz divas armiju grupas un trīs flotes :D Telefons viesnīciņā ir gan, bet jāmaksā ar karti, kuras puisim nav un šis izmisīgi skraida pa visu viesnīcu, mēģinādams sameklēt kādu, kurš viņam aizdos savu karti (neviens skaidrā un pie pilna prāta to nedara). Lūk tā cilvēki paši sev rada problēmas, bet vainīgs pie visa, dabistiski, mobilo telefonu ražotājs.

Saule ir tikko uzlēkusi un Japānas ķīmiskā koncerna prezidents Fukujama dodas uz darbu. Ceļā viņš saņem ziņu, ka vienā koncerna rūpnīcā ir notikusi avārija. Ko viņš dara? Neko. Avārijas sekas ir jālikvidē rūpnīcas personālam. Fukujama tiek informēts par notikušo, jo viņam kā vadītājam ir jābūt lietas kursā. Tālāk Fukujamas diena notiek parastajā režīmā, bet vakarā viņam ir ieplānots operas apmeklējums. Viņš nekad nesūdzēsies reportieriem par verga statusu, jo ir brīvs cilvēks, kurš prot vispirms domāt un tad rīkoties. Vēl viens piemēriņš. 1940. gads, Beļģija. Vācu planieru desants iesturmē Eben - Emaelas fortu, kurš ir projektēts mēnešiem un gadiem ilgai pretestībai. Lidotāja kļūdas dēļ leitnanta Viciga planieris nosēdies pavisam citā vietā un viņš kā vada komandieris nevar nekādi palīdzēt saviem vīriem. Tomēr pāris desmiti vācu desantnieku izpilda uzdevumu, īsā laikā neitralizējot Eiropas modernāko cietoksni ar divu tūkstošu vīru lielu garnizonu. Grupa ir trenējusies mēnešiem ilgi un katrs vīrs zina savu uzdevumu, tāpēc viņiem nav vajadzīga komandiera klātbūtne. Tā strādā cilvēki, kuri plāno savu darbību un uzņemas individuālu atbildību. Daudzi par uzņēmējdarbības teoriju rakstoši autori atzīmē faktu, ka uzņēmējdarbībā, tāpat kā bruņotā cīņā, 10 plānošanai veltītas minūtes atsver dienām un nedēļām ilgu stresu. Un darbs tiek vērtēts pēc sasniegtā rezultāta, nevis darbā pavadītā laika vai noguruma pakāpes.

Bet to naudu, ko biedrene O'Konnora tagad nopelna strādājot kara laika režīmā, viņa tāpat atdos psihoterapeitam vai advokātam laulības šķiršanas lietā, ja vīrs kādu dienu pateiks "vai nu saskaņo biznesu ar ģimeni vai dzīvosim atsevišķi". Un vēl. Cilvēks, kura pienākums ir trieciena tempā atbildēt uz neskaitāmiem pieprasījumiem, nebūt neizskatās pēc "uzņēmēja" vai "speciālista", bet zemākā līmeņa izpildītāja. Tas ir darbs, kuru var strādāt jaunībā īsu laiku, bet ne visu mūžu.

Uff, paldies Dievam, man nav grūti ārpus darbalaika vnk. atslēgt to telefonu! Mans laiks ir tikai mans! ne telefona laiks.