Titāniks esot trešais pasaulē visplašāk atpazīstamais vārds – uzreiz nākamais rindā aiz "Dievs" un Coca-cola. Iespējams, tāpēc, ka uzskatāmi pierāda cilvēka nespēju stāties pretim dabas spēkam. Pasaulē lielākais kuģis, ko visi uzskatīja par praktiski nenogremdējamu, okeāna dzelmi sasniedza nepilnās trīs stundās pēc liktenīgās sadursmes. Brīdī, kad laineris pārlūza un sākās grimšana, tas tuvojies dzelmes dibenam ar ātrumu 40 – 50 kilometri stundā, aprēķinājis pasaulslavenais režisors Džeimss Kamerons. Viņš, pārizdodot savu pirms piecpadsmit gadiem uzņemto mākslas filmu Titāniks 3D versijā, ļoti detalizēti izpētījis kuģa pēdējās stundas. Visticamāk, grimšana izskatījusies apmēram tā, kā būtu, ja pa braucošas mašīnas logu izstiepj ārā roku, kurā ir spēļu kārtis un tās palaiž pa vējam...
Savukārt to, kas notika vēl pirms sadursmes ar liktenīgo aisbergu un kāpēc vispār tā notika, pētot simts gadus vecus dokumentus un eksperimentējot ne vien uz jūras, bet pat Meksikas tuksnesī, noskaidrojis pētnieks Tims Maltins. Viņš ir pārliecināts, ka katastrofu nevarēja novērst, jo Titāniks kļuva par vissliktāko iespējamo apstākļu sakritības upuri.
Kas kopīgs oāžu mirāžām tuksnesī ar ļoti zvaigžņotām debesīm virs okeāna un cik nāvīgas spēlītes izspēlē aukstā Labradoras straume, kad satiekas ar silto Golfa straumi, lasiet jaunākajā, 5. aprīļa Sestdienā! Arī par to, kāpēc tieši Titāniks veicināja radioaparātu ienākšanu ikdienas sadzīvē un citām nozīmīgām vēsturiskām pārmaiņām, ko ierosināja traģiskā katastrofa.