gada 17.janvārī un Krievijas bankas aplaupīšanā Helsingforsā 13.februārī — nedz par savu privāto dzīvi. Taču viņa "aizliegtā mīla", māsīca Elza Ružģiete saglabāja ne vien abu saraksti, bet visas viņai pieejamās Eliasa vēstules. Gatavojot nule iznākušo apjomīgo grāmatu Ģederts Eliass, mākslas zinātniece Laima Slava ielūkojās nelielā daļā šo vēstuļu un atklāja pārsteidzoši bagātu mākslinieka jūtu dzīvi, ieskaitot līdz šim nezināmus mīlasstāstus. "Ja nu es novēlu latviešu tautai kādu seriālu, tas varētu saukties Eliasi!" tagad saka Laima Slava.
Noslēgtības dēļ Eliasa vārds ir nepelnīti maz cilāts, lai gan viņš ir noteikti pats daudzpusīgākais gleznotājs pirmskara Latvijā. Varbūt arī tāpēc vieni viņu sauc par burlaku un banku laupītāju, otri par socreālistu, savukārt snobi saka: vai tad Eliasam vispār ir kaut kas savs, tur jau Matiss un vēl viss kas... Jaunā grāmata atspēko šos apgalvojumus, rādot, ko Eliass katrā no tolaik aktuālajiem mākslas virzieniem meklējis. Glezniecība Eliasam bija galvenais, un to dabūja just visas viņa sievietes. Ne velti viņa lielā mīla Anna Hamstere rakstīja: "Dzīvē tu nekad tik labs neesi kā vēstulēs."
Savu pirmo sievu, naktslokāla dziedātāju Hedvigu Vellerti Eliass sastapa tikai 1927.gadā Berlīnes-Parīzes vilcienā. Braukdami abi sāka runāt, un, jo vairāk Hedviga par sevi stāstīja, jo vairāk Eliasss viņā redzēja to liktenīgo sievieti, kuru nesen bija zaudējis. Kopš jaunības Elisasam bija bijušas vairākas lielas aizraušanās, bet tām visām bija bēdīgs gals. Lielākā un traģiskākā bija mīla uz aktiera un režisora Kārļa Hamstera sievu Annu. Hamsters bija no pirmajiem, kas atzinīgi novērtēja Rīgas grupas mākslinieku radošās potences. Arī Anna turējās kopā ar viņiem un īpaši sadraudzējās ar Ģedertu Eliasu. 1923.gadā Kārlis Hamsters devās ārstēt plaušu tuberkulozi uz Vāciju un vasarā, tā arī neatgriezies Latvijā, nomira. Anna iepriekšējā vasarā bija zaudējusi arī meitiņu. Nu Ģederts kļuva par atbalstu tai, kura iemiesoja viņa sievietes ideālu kā garīgi, tā fiziski. Taču ar savu ideālu viņam bija lemts būt kopā tikai gadu. 1924.gada 7.septembrī Anna negaidīti nomira. Tas Eliasam bijis ar visiem līdzšinējiem spēcīgajiem pārdzīvojumiem nesalīdzināms trieciens, no bēdām viņš bija kā sajucis, bērēs pat esot lēcis līdzi zārkam kapā.
Turpmāk Eliass visās sievietēs meklēja Anniņu, un gleznotāja nākamās sievas bija tās, kurās šī līdzība tika saskatīta…
Visu rakstu par Ģedertu Eliasu lasiet Sestdienā!