Padomju pilsoņu kalve

Mertuzāla kungam(varbūt jaunskungam , tad atvainojiet) savas jaunības dēļ nevar uzrakstīt par smagāko padomju laiku, bet varbūt tā labāk, jo kam gan vairs tas interesē. Tas laiks, kad sākās pilnīgā bezcerība sagaidīt loģisko PSRS sabrukumu. Taču, kā pa brīnumu, daudziem sanāca.

Nevajag nostalgiju, bet ir NEGODIGI un NEKAUNIGI nolikt lidz zemei labas lietas taja laika. Protams, ka rudeni kolhoza stradat nebija viegli,bet tagad ir viegli(un Atmodas sakuma ari) noslaucit VISU no zemes virsas. Jums nevienam nesap sirds par aizaugusajiem un nekoptajiem , arzemniekiem izpardotajiem Latvijas laukiem, izlaupitajam, izpardotajam rupnicam? Man gan sap loti. Un savu darbu studentu celtnieku vienibas atceros ka vienu skaistu laiku. Nopelnijam ari pieklajigi un braucam uz Igauniju iepirkties. Ne velti ir teiciens- ka darbs esot pertiki parvertis par CILVEKU. Paskatieties, ludzu, vakaros uz bezdarbiba aurojoso un apdulluso jauniesu baru -Jums neliekas, ka process patreiz ir otradi- no bazdarbibas ir izveidojusies milzigi dikdienu bari, kuri negrib un nekad nekadus darbus nedaris. Es nesaku, ka VISI jaunie ir tadi, bet lielakais vairums noteikti. Palukojiet, ka jaunais musu produkts strada savas darba vietas. Un tas "skaistas" modernas musdienu "'profesijas"' -ballisu karaliene, sabiedribas dama utt., kas to vien prot, ka dejot uz bara letes... No ta Jus neskebina? Ir pilniga sabiedribas degradacija, pazudusas jebkadas cilvecigas vertibas. Un to mes uzskatam par musu zemes sodienas uzplaukumu? Ja morals pagrimums, KLAJI meli un ZAGSANA ir tas vertibas , kuru auglus sodien izbaudam lidz mielem- ir loti skumji un SAP SIRDS par savu TEVU ZEMI.

Man kā mazai skolniecei padomju laiks bija bezrūpīgs un skaists. Skolas laiks bija brīnišķīgs, ieskaitot visus kolhoza pasākumus un oktobrēnus. Vecākiem viss bija: darbs, dzīvoklis, sirdsmiers, man- gaiša bērnība. Vai tagad ir labāk, nezinu. Es toreiz jutos laimīga, mājās nebija stresa par iztikšanu, ģimene daudz laika pavadīja kopā.

atcerieties- aprīļa mēnesis bija Ļeņina mēnes un tad notika konkurss par Ļeņinu. Bija jāzina atbildes uz 21 jautājumu. Piemēram- kad dzimis Ļeņins, kā sauca viņa vecākus, pirmā rotaļlieta ... Es pat par savu opi nezināju tik daudz informācijas kā par svešo krievu onkuli, kas, kā man stāstīja, arī ir mans vectēvs, jo es esmu oktobrēns. Manam draugam vārds bija Armands un vārda diena tad, kad Ļeņinam dzimšanas diena. Armands bija huligāns un regulāri tika kaunināts. Viņam lika justies vainīgam par to, ka viņš ir tik aktīvs un dara kaunu Vladimiram Iļji;cam Paldies par rakstu- es ritīgi pavilkos- atradu pat vecās bildes, piezvanīju veciem klasesbiedriem. Ritīga nostalģija uznāca

Kas mūs nenogalina padara mūs stiprākus, vai tad nē? Un katram laikam sava zelta maliņa un sava darvas karote.nav tā, ka PSRS bija viss slikti vai viss labi. Tāpat kā Ulmaņlaikos un tāpat kā Atmodā. Un diskutēt var gari un plaši. Jā, bija 2 nedēļu talkas kolhozā- slikti, bet , vai tas ir labi, ka tagad skolēni nedrīkst pat klasi slaucīt un mazgāt?Jo tas kaut kāds tur cilvēktiesību pārkāpums. Galu galā klase ir tava vide un tā ir jāsakopj. Jā, bija maršēšana, parādes un slēpšanās pagrabā, bet bija arī koris, deju kolektīvs, lidmodelisti un vecākiem nebija jāuztraucas, ka to nevarēs atļauties. Es neaizstāvu Padomju laika kalvi, bet arī nenosodu. Tāir pieredze. mana pieredze.

jā, un skola oficiāli sākās 1. septembrī, bet patiesībā skolēnus,nepiemērotoā apģērbā un nepiemērotos apavos, spieda strādāt kolchozos BEZ ATLĪDZĪBAS !!! Kā sacīt jāsaka, radināja pie darba "matuškas" labā jau no bērna kājas:"Darbs slavas un goda lieta!" Kaut kāds labums jau no tādas audzināšanas bija ar, bet kas tagad ? Kokam divi gali.