Banku pieredze liecina – ir neskaitāmi uzņēmēji, kuri, slēpjoties aiz viltīgām shēmām un bezgalīgiem tiesas procesiem, vairās no kredītu atdošanas un nodokļu nomaksas valstij. Šāda rīcība ir tik izplatīta, ka ekonomikas procesu vērotājiem ļauj runāt par "uzmešanas kultūru" Latvijas tautsaimniecībā. Šīs nelāgās tradīcijas dēļ uzņēmējdarbība neattīstās, jo cilvēki viens otram neuzticas — pievils taču!
Tas ir likumsakarīgi: iestājoties krīzei un nonākot grūtībās, daudzi cerēja saņemt valsts vai kredītiestāžu atbalstu un izpratni. Tā kā tas netika sagaidīts, cilvēki radīja paši savas "izdzīvošanas stratēģijas", piemēram, „uzmest” banku un/vai emigrēt, vai pieteikt maksātnespēju, vai turpināt darboties, saņemot algu "aploksnē", vērtē antropoloģe Agnese Cimdiņa.
Rezultātā uzņēmēji neuzticas bankām, bankas – uzņēmējiem, iedzīvotāji varai un politiķiem, kaimiņš kaimiņam... Kam jānotiek, lai kaut kas mainītos un cilvēki sāktu sadarboties? Atbildi uz šo jautājumu meklē rakstā jaunākajā Sestdienā!