Pēc lētākām zālēm dodas pat uz Briseli

Sievietei bija nepieciešamas divas injekcijas. Pētot piedāvātās cenas Latvijā, viņa noskaidroja, ka par šādu pirkumu nāksies šķirties no 25 eiro. Īsti laikā nāca informācija par to, ka mūsu valstī izrakstīta medikamentu recepte darbojas arī citviet Eiropas Savienībā (ES). Tas nozīmē, ka nepieciešamās zāles viņa tikpat labi var nopirkt kādā Vācijas vai Spānijas aptiekā. Šāda sistēma radīta ērtības nolūkā, jo ES visās jomās tiecas uz vienoto tirgu. Tomēr vienotais tirgus atklājis visai savdabīgu ainu. Līga ielūkojās Igaunijas Zāļu valsts aģentūras mājaslapā un noskaidroja, ka tās pašas zāles tādā pašā tilpumā viņai izmaksās vien 9,50 eiro.Kaut gan Veselības ministrija norāda, ka lielā cenu atšķirība ir tikai atsevišķos gadījumos, ģimenes ārsti uzsver, ka pacientu klejošana starp ES valstīm zemāku zāļu cenu meklējumos ir ikdiena. Cilvēki aiz Latvijas robežām atrod ne tikai lētāku ibuprofēnu, bet arī dažādus recepšu medikamentus.Saskaņā ar Eiropas Parlamenta apstiprinātajiem tiesību aktiem ar vietējā ārsta izrakstīto recepti jau gandrīz divus gadus ir iespējams iegādāties medikamentu ikvienā ES dalībvalstī, kā arī Norvēģijā, Šveicē, Islandē un Lihtenšteinā. Īpaši iepriecināti par šādu iespēju ir Valkas iedzīvotāji. Dzīvojot pie Igaunijas robežas, viņi ir bieži klienti Valgas aptiekās. Valkas pensionāru kluba Zelta rudens vadītāja Vanda Brīdiņa gan neizceļ, ka pensionāri masveidā dotos uz Valgu pirkt zāles, bet atsevišķas medikamentu grupas tur tiešām esot lētākas. "Tā mēs ejam un salīdzinām. Dažas zāles ir lētākas, dažas ne," viņa stāsta, piebilstot, ka ir atsevišķi medikamenti, ko lētāk var nopirkt pašu mājās.Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide norāda, ka prakse pirkt medikamentus ārzemēs kļūst arvien izplatītāka. "Diemžēl tāda ir realitāte. Ir pacienti, kas pat kompensējamās zāles nepērk Latvijā, bet gan Briselē. Kaut gan tā tiek uzskatīta par dārgu pilsētu, pat Briselē tās var nopirkt lētāk nekā šeit. Vēl nesen kāds pacients stāstīja, ka Briselē iegādājies asinsspiedienu regulējošas zāles," pacientu pieredzi atklāj Veide.Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks norāda, ka cenas ir atkarīgas no zāļu ražotājiem. Tomēr tie nelabprāt runājot par kritērijiem, kā kurā valstī tiek noteikta medikamentu cena. Ražotājs zāļu cenu deklarē Zāļu valsts aģentūrā, kurā var redzēt visu deklarēto cenu sarakstu. Zvejnieks apgalvo, ka nezina atbildi uz jautājumu, kāpēc viena firma dažādās valstīs deklarē atšķirīgas cenas. "Diemžēl mēs nevaram to ietekmēt. Mēs kontrolējam tikai to, kā cenas veidojas pēc tam, kad savu summu jau nosaucis ražotājs," skaidro Zvejnieks. Maksimālais uzcenojums, ko noteikumi ļauj piemērot medikamentiem, svārstās 15–20% robežās."Latvija diezgan veiksmīgi ir pazeminājusi cenu tām zālēm, kas tiek kompensētas. Iespējams, tāpēc ražotājs ar cenu atspēlējas uz tām zālēm, ko valsts nekompensē. To it kā var saprast - viņi taču grib pelnīt. Latvijas medikamentu tirgus ir mazs," saka Zvejnieks.Visu rakstu par medikamentu cenu atšķirībām Latvijā un citās valstīs lasiet žurnāla Sestdiena 7.augusta numurā, kas šoreiz drukātā veidā būs pieejams pirmdien, 10.augustā!