Simt projekta Mācītspēks dalībnieki, ļoti iespējams, ir jau novadījuši pirmās stundas savā jaunajā – skolotāja – statusā. Tieši tas viņus vieno, taču pārējais gan ir atšķirīgs: vecums, izglītība, darba pieredze, intereses, talanti. Arī ceļi uz Mācītspēku, kas piedāvā iespēju citu jomu speciālistiem ar augstāko izglītību gada laikā iegūt pedagoga kvalifikāciju, bijuši dažādi. Aiz muguras pamatīga un nopietna atlase trijās kārtās, kurās svarīga bija ne tikai izglītības diploma "smaguma" pakāpe, bet arī personības daudzpusība, spēja novadīt stundu un citi praktiski pārbaudījumi.
Šobrīd šie jaunie cilvēki ir entuziasma un cerību pilni. Apņēmīgi strādāt skolā arī pēc tam, kad beigsies dalība divus gadus ilgajā projektā.
No apģērbu dizaina līdz jostas somiņām
Ar Agnesi Glezeri tiekos īsi pirms jaunā mācību gada viņas skolā – Baložu vidusskolā. Klasē, kurā runājamies, uz galda kaudzītē sakrautas, gaida grāmatas, blakus telpās rosās viņas kolēģi, gaiteņos – tehniskie darbinieki. Šķiet, skola mazliet aizturējusi elpu, jo drīz viss sāksies! Arī dizaina un tehnoloģiju skolotājai Agnesei, kura lielāko daļu savu tērpu darina pati.
Viņa neslēpj, ka ar nepacietību gaida pirmo stundu skolā. Ir zināmas gan viņas klases, gan stundu plāns. Tas ir pietiekami intensīvs, jo skola ir liela un bērnu daudz. Pilna slodze tā nebūs, jo piektdienas Mācītspēka dalībniekiem ir atvēlētas nodarbībām augstskolā, turklāt daudz laika paņems arī teorētisko un praktisko uzdevumu veikšana. Jā, un, gatavojoties stundām, arī būs jāpatērē vairāk laika nekā pieredzējušajiem kolēģiem.
Otrā savā dzimtā
Lai gan klases priekšā vēl nav būts, Agnese no tā nebaidās, jo ir zināma pieredze kursu vadīšanā – tā palīdzējusi nostiprināt pārliecību par saviem spēkiem. Atšķirība gan, protams, ir, jo pulciņa bērni ļoti vēlējās apgūt jaunas prasmes. Skolā, ļoti iespējams, būs tādi, kam 7to nepavisam negribēsies. Turklāt, kā to paredz jaunais mācību saturs, būs klases, kurās stundas puišiem un meitenēm notiek kopā, tātad jāatrod veids, kā ieinteresēt abas puses gan, piemēram, kokapstrādē, gan šūšanā. Taču jaunā skolotāja cer, ka arī tas izdosies. Vissvarīgākais, lai rastos abpusēja cieņa un vēlme sadarboties, – tad jau puse rezultāta sasniegta!
Labs padomdevējs Agnesei reizēm ir arī pašas dēls, kuram ir jau 12 gadu. Viņš šad un tad, klausoties, kā viņa vada kursus, ieminējies, ka situāciju varbūt vajadzēja citādi risināt. Vai priecājas, ka mamma strādās viņa skolā? Jā, taču norādījis, ka no rītiem gan viņš uz skolu negrib doties mammas pavadībā.
Agnese arī atklāj, ka dzimtā nu viņa būs otrā skolotāja. Ome (mammas mamma), kas savulaik pasniegusi matemātiku, esot ļoti gandarīta, ka mazmeita ies viņas pēdās, jo arī viņai ļoti paticis strādāt ar bērniem. Abām esot kopīga vēl kāda līnija – šūšana. Agnese atceras, kā skatījusies, ko ome darina ar veco zingeru, līdz reiz saņēmusi dūšu un bez jebkādas palīdzības pati uzšuvusi svārkus bez piegriez-tnes. Ome esot bijusi patiesi pārsteigta, cik labi iznācis.
Matemātiķes talants noder
Skaidrojot, ko tad īsti pasniegs, Agnese norāda: līdz šim skolā bērni apguva mācību priekšmetu Mājturība un tehnoloģijas, savukārt turpmāk to aizstās Dizains un tehnoloģijas, uzsvaru no konkrēta priekšmeta izgatavošanas pārliekot uz dizaina domāšanas izkopšanu un dažādu prasmju apguvi. Liels pluss jaunajai skolotājai būs viņas līdzšinējā izglītība, kas iegūta Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā un Rīgas Tehniskajā universitātē, kurā pabeigta bakalaura studiju programma Apģērbu tehnoloģijas un dizains, savukārt maģistra grāds iegūts Materiālu tehnoloģijās un dizainā. Profesionālās iemaņas līdz šim sieviete likusi lietā, darinot individuāli pasūtītus tērpus. Lielākoties strādājusi viena modelējot un šujot. Tā pagājuši vairāki gadi, taču vienmēr iekšā gruzdējusi vēlme neturēt sveci zem pūra. Starp citu, maģistrantūras laikā Agnese papildus mācījusies arī pedagoģiskās zinības, it kā nojauzdama, ka tās noderēs.
Viņa prot darboties ne tikai ar audumu, bet arī ādu – savulaik šuvusi somas, kastītes, vestes, jakas –, un pati par iemācīto saka paldies modes dizainerei Skaidrai Deksnei, kuras ierādītā metode palīdzējusi tērpus darināt tā, lai tie pieguļ kā otra āda. Modelēšanā liels pluss bijušas arī matemātiķes dotības. Labās sekmes eksaktajos mācību priekšmetos vienubrīd likušas domāt pat par grāmatvedes profesiju. Taču galu galā Agnese pēc pamatskolas beigšanas Liepājas pusē izlēmusi doties uz Rīgu apgūt mākslas un dizaina jomu. Arī brālis turpat mācījies kokapstrādi. Pēc vidējās izglītības iegūšanas sākumā domājusi atgriezties dzimtajā pusē, tomēr palikusi Rīgā. Tiesa, ikdienā joprojām pietrūkst jūras, taču Baložos, kur Agnese šobrīd dzīvo, ir skaists priežu mežs, netālu arī ezers, tā ka vide atsauc atmiņā daudz ko no bērnības.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 4. septembra - 11. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!