Trīs dueti stabili turas pasaules elitē, turklāt viens no tiem pēdējos trijos Pasaules kausa posmos spēlējis finālā un sezonas kopvērtējumā ieņem otro vietu. Mazā Latvija godam nostiprinājusies starp pasaules vīriešu pludmales volejbola lielvalstīm. "Fanātisms, nopietna iekšējā konkurence, arī veiksmīga apstākļu sakritība, bet pāri visam — nopietns darbs," bīčvoleja uzplaukuma cēloņus skaidro treneris Aigars Birzulis, kurš pērn palīdzēja Mārtiņam Pļaviņam un Jānim Šmēdiņam aizsniegties līdz olimpiskajām bronzas godalgām.
Pludmales volejbola vēstures hronikās Latvijas vārds pirmo reizi minēts jau 1930.gadā, tikai trīs gadus pēc tam, kad šis sporta veids sāka Eiropas iekarošanu, kļūstot populārs Francijas nūdistu nometnēs. Jauno laiku pirmo nozīmīgāko uzplaukumu šī sporta spēle Latvijā piedzīvoja 90.gadu vidū, kad Jūrmalā notika viens no pirmajiem Eiropas jauniešu čempionātiem, un tajā uzvaru izcīnīja latvieši Austris Štāls un Armīns Vensbergs. Līdzās pludmales volejbola fanātiķiem smiltīs ar talantīgu paaudzi ienāca arī treneris Aigars Birzulis, kurš pludmali izmantoja, lai stiprinātu klasiskā volejbola spēlētājus. Vairāki no viņiem sekmīgi startēja nākamajos jauniešu čempionātos. "Pamazām šī paaudze sasniegusi brieduma gadus un ienāk pieaugušo pludmales volejbolā. Iesākumā tas izdevās Mārtiņam Pļaviņam un Aleksandram Samoilovam, pēc tam nāca vēl citi," Birzulis atgādina, ka praktiski visi šābrīža vadošie Latvijas pludmales volejbolisti savulaik tikuši pie godalgām jaunatnes līmenī. Nav mazsvarīgi, ka mūsu vadošie sportisti nav vairījušies eksperimentēt un pēc labiem panākumiem meklējuši iespējas attīstīties. Tā pēc sekmīgās olimpiskās debijas Pekinā pašķīrās Pļaviņš un Samoilovs, bet izveidojās divi jauni konkurētspējīgi pāri. Pēc Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa izcīnītās Londonas olimpiskos spēļu bronzas godalgas daudzi pārdzīvoja dueta izjukšanu tā panākumu sākumposmā, taču, pretēji latviešu parunai, no laba tika atrasts vēl labāks, jo izveidota komanda, kas šosezon ir starp toņa noteicējām pasaulē. «Un būs vēl daudzus gadus,» Birzulis prognozē labu nākotni Jāņa Šmēdiņa un Aleksandra Samoilova sadarbībai. Pārējie dueti nedaudz atpaliek, taču arī tie pasaules rangā kotējas augstu. Masveidības ziņā latviešus elitē apsteidz tikai Brazīlijas, ASV un Vācijas pludmales volejbolisti.
Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļu izcīnīšana un sekmīgais Samoilova un Šmēdiņa dueta sniegums var kļūt par jaunu pavērsiena punktu Latvijas pludmales volejbola attīstībā. "Negribam atkārtot biatlona drūmo likteni, kad pēc padomju gados izaudzināto sportistu aiziešanas faktiski palika tukša vieta," Birzulis uzsver, ka ir svarīgi ieviest sistēmu, kas nodrošinātu sekmīgu paaudžu maiņu. "Līdz šim viss pamatā balstījies uz atsevišķu cilvēku fanātismu, kas, protams, nav slikti, taču svarīgi ir iegūt stabilitāti."
Birzulis ir pārliecināts: lai gan vasaras mums ir īsas, pludmales volejbols ir viens no Latvijas perspektīvākajiem sporta veidiem. "Tā ir salīdzinoši lēta aktīva brīvā laika pavadīšana. Lai gūtu panākumus, pietiek ar dažiem augsta līmeņa sportistiem, turklāt ne visu nosaka fiziskie parametri. Nu jau arī ziemā pie mums ir iespēja nodarboties ar pludmales volejbolu tam īpaši izbūvētos centros. Ja tas nav iespējams, meistarību var slīpēt klasiskajā volejbolā, kas nebūt nav slikts variants bīčistiem," sporta veida plusus nosauc treneris.
Vīriešu pludmales volejbolā viss šķiet kārtībā, taču dāmu konkurencē situācija nav tik rožaina. Pēdējo gadu vadošajām sportistēm pagaidām nav pieteikušās cienīgas pēcteces, tāpēc Pasaules kausa posmos Latvija nav pārstāvēta. Šonedēļ pasaules čempionātā īpašo ielūgumu jeb wild card ieguva Inguna Minusa un Inga Ikauniece, taču viņām šis turnīrs vairāk uztverams kā skaistas atvadas no sacensībām, jo abas jau ilgu laiku strādā par trenerēm. Jaunatnes sacensībās gan ir vairākas perspektīvas meitenes, kuras tuvākā vai tālākā nākotnē varētu ielauzties Pasaules kausa apritē.
Vairāk par Latvijas pludmales volejbolu un panākumu cēloņiem lasiet Sestdienā!