Pirms gandrīz desmit gadiem, 2008. gada martā, Jaunā laika kongresa izskaņā delegāti sveica jauno partijas priekšsēdi Solvitu Āboltiņu un domes vadītāju Arti Kamparu. Viņi smaidīgi stāvēja zāles priekšā ar ziedu klēpjiem, un klātesošie jūsmīgi sauca: "Rūgts! Rūgts!" Jaunā laika biedri ticēja, ka šie divi cilvēki atjaunos 2002. gada februārī dibināto partiju pēc tās šķelšanās, kad Sandras Kalnietes un Kārļa Šadurska vadībā no Jaunā laika aizgāja vairāk nekā 50 biedru. Āboltiņai ar Kamparu arī izdevās piepildīt biedru cerības.
Kalniete kopā ar bijušo tēvzemieti Ģirtu Valdi Kristovski 2008. gada aprīlī nodibināja Pilsonisko savienību, kurā savu politisko karjeru vēlāk sāka arī tagadējais Vienotības līderis Arvils Ašeradens. Pēc dažiem mēnešiem bijušie Tautas partijas biedri Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks izveidoja Sabiedrību citai politikai (SCP) – tajā kā politiķis savukārt izauga Edvards Smiltēns. Nespējot panākt Solvitas Āboltiņas nomaiņu frakcijas vadībā, viņš vasaras beigās kopā ar vairākiem desmitiem domubiedru no partijas izstājās.
Saeimas atlaišana 2011. gada vasarā pasteidzināja šo partiju apvienošanos, un 2011. gada augustā uz triju politisko spēku bāzes Valkā tika nodibināta Vienotība. Tai sākotnēji bija trīs vadītāji – Āboltiņa, Pilsoniskās savienības priekšsēdis Ģirts Valdis Kristovskis un SCP vadītājs Štokenbergs. Taču laika gaitā par vienīgo Vienotības līderi kļuva Āboltiņa. Viņa šo varu nevēlējās izlaist no savām rokām arī tad, kad partiju jau vadīja Andris Piebalgs un Ašeradens, bet viņa bija frakcijas priekšsēde. Kā līdere Āboltiņa jutās arī tad, kad bija jau paziņojusi par lēmumu aiziet no politikas un atgriezties Ārlietu ministrijā, lai nākotnē pievērstos darbam diplomātijā.
Ne vienam vien partijā esot sajūta, ka Āboltiņa vēlas, lai no politiskās skatuves reizē ar viņu noietu arī pašas izveidotā partija. Taču, dažuprāt, politiķe neesot novērtējusi Ašeradenu. Viņam atšķirībā no priekšgājējiem pietika drosmes pielikt punktu situācijai, ka partijai ir divi vadītāji.
"Kad Solvita paziņoja par aiziešanu no politikas, daudzi noticēja, ka tas tā arī notiks. Taču viņa joprojām jutās varena un Saeimas kuluāru lauvas stilā turpināja paralēli partijas vadītājam kārtot jautājumus, kā bija pieradusi to darīt. Valdei tomēr ir pašcieņa, un Arvils negribēja justies kā pusvadītājs," tā pēdējās nedēļās notiekošo raksturoja kāds situācijas pārzinātājs.
"Arvils paskatījās atpakaļ, redzēja, kas notika ar Andri Piebalgu [bijušo priekšsēdi], un saprata, ka tā ir cīņa. Viņš negribēja piedzīvot to, ko piedzīvoja Piebalgs, kurš nebija gatavs cīnīties un tāpēc pagāja malā," SestDienai atzina arī viens no priekšsēža vietniekiem Ainars Latkovskis.
Notikumi Vienotībā šonedēļ bija viens no centrālajiem tematiem sociālajos medijos. Diskusijās iesaistījās arī frakcijas deputāti. Lolita Čigāne neslēpa gandarījumu par notikušo un tviterī rakstīja: "Vienotība beidzot pamanījusi, ka tās mājās dzīvo zilonis. Pamanīts pēc tam, kad saplēsti trauki, sabradāti tepiķi, izsisti logi, nomīti cilvēki." Neklusēja arī Āboltiņa, par kuras viedokli medijiem pat bija lielāka interese nekā par Ašeradena. "Bezprecedenta gadījums, kā partija beidz savu eksistenci. Jaunā valde visu laiku mocījās ar manu ēnu un beidzot atrada veidu, kā no tās atbrīvoties," tāda bija pirmā Āboltiņas reakcija, saņemot ziņas par izslēgšanu.
Uz vaicāto, kāpēc viņa pēc politikā ieguldītā darba neizmantoja iespēju no tās skaisti aiziet, Āboltiņa SestDienai skaidri neatbildēja, vien atkārtoja, ka uz šī temata "vispirms Smiltēns gribēja pavingrot, bet pēc tam arī jaunā valde nav atradusi neko citu, kā pavingrot uz Āboltiņas, lai novērstu uzmanību no problēmām partijā".
Lūgta komentēt iespaidu, ka, aizejot no politikas, viņa grib paņemt līdzi arī partiju, bijusī tās līdere tikai atbildēja: "Neko nevar paņemt līdzi. Aiziet no politikas – tas ir mans ilgākā laikā izsvērts lēmums."
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!
Raimis
miks
Patriots