Nav atbraucis karalis

Var teikt, ka Ralfs Nemiro ir visjaunākais šīs valdības ministrs, ja mēs vērtējam laiku, cik ilgi personai bija iespējams noskaņoties domām par kļūšanu par ministru. KPV LV ekonomikas ministra amatam sākotnēji bija izvirzījis Didzi Šmitu, kurš pēdējā brīdī atsauca savu kandidatūru, paziņojot, ka nebūs Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) Ministru kabinetā un valdību neatbalstīs. Tiesa, Ralfs Nemiro gluži nebija, tā sakot, kā no laivas izmests, jo jau bija piedalījies dažādās valdības veidošanas sarunu grupās. Turklāt viņš jau pirms tam tika virzīts kā finanšu ministra Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) parlamentārais sekretārs.

Atrast daudz un dažādus viedokļus, baumas, žēlabas vai sajūsmas pilnus vārdus par jauno ekonomikas ministru gan ir grūti. Citkārt jābrīnās, cik tiešām Latvija ir maza un cik dažādi cilvēki cits citu pazīst, – parasti apjautājoties vien dažiem, jau uzreiz izveidojas neliels sen nesatiktu paziņu saraksts, kas par jaunpienākušo politiķi var gan pastāstīt bērnības un skolas laika atmiņas, gan zina to, kas sāp viņa nelabvēļiem un par ko ir sajūsmā atbalstītāji. Šoreiz ir citādi. 

Turklāt arī globālajā tīmeklī nevar atrast nekādus jokus, kā tas ir, piemēram, ar viņa pārstāvētās partijas līderi Artusu Kaimiņu, kurš nereti ierakstus sociālajos tīklos veic arī vēlās piektdienas naktīs. 

Nemiro gadījumā tie ir vien kārtīgi teksti, pat bez gramatikas kļūdām sociālajā tīklā Facebook, kuru autors iestājas par sava novada iedzīvotājiem un, sākoties Saeimas priekšvēlēšanu kampaņai, jau arī par sabiedrību kopumā. Tik pareizi, ka taisni bail…


Negrib tronī

Ralfs Nemiro pirms ievēlēšanas Saeimā bija Jelgavas novada domes deputāts. Arī pašvaldību vēlēšanās viņš kandidēja no tās pašas partijas saraksta. Jelgavas novada domi vada nereti par odiozo dēvētais Ziedonis Caune, savukārt Nemiro tika pieteikts kā alternatīva kandidatūra uz šo amatu. Caunes laiki gan Jelgavas novada domē nav beigušies, bet jaunais ministrs domā, ka viņam pašvaldībā tomēr izdevies ieņemt nozīmīgu opozīcijas lomu. Viņa novadnieks Madars Lasmanis (A/P), kurš nule kā kļuvis par cita jaunā ministra Jura Pūces (A/P) padomnieku un bijis novada deputāts iepriekšējā sasaukumā, Nemiro atceras kā aktīvu pašvaldības deputātu, kurš bijis pieejams iedzīvotājiem, bieži devies uz reģioniem – vienmēr sasniedzams un piedalījies dažādās iedzīvotāju sapulcēs.

Arī klātienē jaunais ministrs atstāj vienkāršu iespaidu un telefonsarunā, vienojoties par intervijas laiku, pat pats solās nonākt pakaļ pie ieejas ministrijā, ja nebūs sagatavota caurlaide. (Jāteic, caurlaides tiešām nebija, bet atbalsta funkcijas jau bija paguvuši uzņemties citi.) Tāpat ministrs atzīst, ka nav sajūsmā par sava kabineta darba galdu, ko viņa palīdze iepriekš jau paguvusi nodēvēt par tādu ļoti ministrīgu. Jau tiekoties ar fotogrāfu, Nemiro vēl piebilst, ka ļoti negribētu fotografēties, sēžot pie tā galdā, jo tas esot tāds, ka automātiski norobežojot ministru no citiem, paceļot kādā citā statusā.

Nevēlēšanos uzsvērt sava amata svarīgumu, Nemiro izceļ, arī stāsta par pirmo dienu jaunajā darbā pēc Saeimas balsojuma: "Pirmais pārsteigums bija tas, ka man sieviete atver durvis un nāk, un rāda, kur man ir jāiet. Es teicu – nē, šito mēs ņemam nost. Es, iepazīstoties ar cilvēkiem, nevēlos, lai viņi lec kājās. 

Teicu: "Labdien, esmu te atnācis izmest tādu aplīti, bet turpiniet darīt savu darbu." Es gribu, lai cilvēki saprot, ka nav atbraucis karalis, bet viņu kolēģis!" 

Tāpat viņam griboties ar kolēģiem vienkārši parunāt, bez oficiālu ziņojumu rakstīšanas un citām ierastām ministrijas birokrātijas izpausmēm. Protams, ļoti bieži nepieciešama arī atzinumu un citu dokumentu sagatavošana, taču viņš gribētu vairāk redzēt tādu koleģiālu sadarbību "bez papīriem un vīzām".