Taču plānoto gaisa dārzu vietā Zolitūdes lielveikals pārvērtās par masu kapiem, kad 21.novembra vakarā iebruka tirdzniecības centra jumts, nogalinot 54 cilvēkus. Zolitūdē notikušo traģēdiju Valsts prezidents Andris Bērziņš raksturoja kā «neaizsargātu cilvēku slepkavību». Protams, no juridiskā viedokļa šāds apzīmējums nav īsti precīzs, jo ēkas projektētāji un būvnieki diez vai gribēja nogalināt desmitiem nevainīgu cilvēku. Taču tikpat skaidrs ir tas, ka Maxima sabrukšana nebija tikai traģiska nejaušība un apstākļu sakritība. Tas bija briesmīgs atgādinājums par sistemātiskām problēmām Latvijas būvniecības nozarē, kas pēdējos gados atstātas bez pietiekamas ievērības. Šovasar sabiedrību satrieca ziņas par postošo ugunsgrēku Rīgas pilī, kur notika vērienīgi remontdarbi, bet arī tad bija skaidrs, ka jauna nelaime ir tikai laika jautājums. Pārāk daudz bija dzirdēts par otkatiem, taupīšanu uz kvalitātes rēķina, būvnieku paviršību un darbu sasteigšanu, lai tikai iekļautos termiņā.
Sertificēts būvinženieris Nikolajs Zaičenko uzsver, ka no traģēdijas varēja izvairīties, ja jumta dārza iekārtošana būtu pabeigta pirms veikala nodošanas ekspluatācijā. «Tas ir prātam neaptverami, ka uz jumta ļāva veikt būvdarbus, kamēr veikals turpināja strādāt.» Maxima lielveikals tika atklāts jau 2011.gada novembrī, bet blakus uzbūvēto Urbeto daudzdzīvokļu ēku bija plānots nodot ekspluatācijā tikai 2014.gada pavasarī. Tādēļ tagad steigšus tika iekārtots nama iedzīvotāju ērtībām domātais jumta dārzs; celtniecības darbi turpinājās arī pagrabstāvā, kur bija ieplānotas pazemes autostāvvietas. Zaičenko secina, ka ēkas īpašnieki bija gatavi riskēt ar cilvēku drošību, veicot būvdarbus uz jumta, kamēr lielveikals turpināja darbu. «Vajadzēja pēc iespējas ātrāk palaist objektu ekspluatācijā, lai lielveikals nestu naudu, ko tālāk ieguldīt objekta pabeigšanā.»
Ēkas projektētājs Andris Kalinka no arhitektu biroja Kubs stāsta, ka ideja par jumta dārza ierīkošanu uz tirdzniecības centra nākusi no arhitektu puses. Zaļo jumtu ierīkošana ir pasaulē plaši izplatīta tendence; arī Latvijā tas nav nekas neparasts. Taču, lai jumts būtu drošs, jāveic ļoti rūpīgi aprēķini par būvkonstrukciju izturību.
Ēkas tehniskais projekts liecina, ka Maxima jumtam paredzētā slodze bija 20 kiloņūtonu jeb ap 2000 kg uz kvadrātmetru. Celtniecības uzņēmums RE&RE, kas būvēja šo ēku, tagad apgalvo, ka faktiskais noslogojums pirms katastrofas nav pārsniedzis 1000 kg uz kvadrātmetru. Kā zināms, jumts jau bija nostāvējis divas ziemas un izturējis biezas sniega segas svaru.
Kalinka atzīst, ka aprēķinos par būvkonstrukciju izturību paļāvies uz speciālistiem. «Es esmu arhitekts, atbildu par projektu kopumā, bet projekts sastāv no vairāk nekā 20 sastāvdaļām (būvkonstrukcijas, elektrība, ūdens, kanalizācija utt.). Tam ir savi speciālisti. Jā, es redzu — ir metāla sija, skrūves, bet nezinu, vai tur nepieciešamas 5, 10 vai 20 skrūves. Tas ir būvkonstruktora uzdevums.»
Visus konstrukciju aprēķinus mūsdienās parasti veic ar datoru, un kļūda var rasties, arī ievadot datus sistēmā. Kā zina stāstīt bijušais Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons, piemēram, Vācijā gadījumos, ja tiek projektēta nozīmīga būve, pēc datora aprēķiniem viss vēl tiek pārrēķināts ar roku. Taču tam nepieciešams laiks, bet Latvijas būvniecībā laiks nereti ir lielākais ienaidnieks. Zolitūdes lielveikala būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš pēc darbu pabeigšanas žurnālam Latvijas Būvniecība stāstīja: «Lieliska sadarbība izveidojās ar arhitektiem. Ar sapratni tika uztvertas izmaiņas, kas ļāva ekonomēt, saglabājot kvalitātes līmeni. Elastīgi uz izmaiņām reaģēja konstruktors, jebkuru izmaiņu rasējumus bija iespējams saņemt maksimāli īsā laikā.» Līdzīgā garā izteicās arī objekta būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš: «Materiālu piegādes, kas parasti notiek trijos mēnešos, sasprindzinājuma pilnā režīmā tika nokārtotas mēneša laikā.»
Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume atzīst, ka pienācis pēdējais laiks sakārtot būvniecības nozari, kurā netrūkst dažādu problēmu. Daudzas no tām ir saistītas ar būvniecības darbu kvalitāti. «Ja konkursā uzvarētājs tiek noteikts pēc zemākās cenas principa, tad nākas meklēt risinājumus, kā panākt to zemāko cenu. Nereti to dara uz būvmateriālu un konstrukciju kvalitātes rēķina.»
Būvniekiem tagad jādomā, kā atjaunot aptraipīto Latvijas būvniecības reputāciju. «Nekas nelīdzēs, ja papīrus sakārtos pēc tam, kad nepiedodamas kļūdas noslēptas aiz betona, ģipškartona vai apmetuma,» secina nu jau demisionējušās valdības ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš aicinājis mainīt lielā mērā sapuvušo, korupcijas un nolaidības caurstrāvoto būvniecības vidi Latvijā. Nākamgad stāsies spēkā jaunais Būvniecības likums, kam varētu pieskaņot stingrākas drošības un kvalitātes prasības būvnormatīvos. Piemēram, plānots ierobežot tādas situācijas kā Zolitūdē, kur lielveikals turpina darbību, kamēr uz jumta notiek nākamā būvniecības darbu kārta.
Būvniecības normatīvi, tāpat kā ceļu satiksmes noteikumi, bieži vien tiek rakstīti ar cilvēku asinīm. Tā būs arī šoreiz, kad stingrāki būvniecības kontroles noteikumi tiks rakstīti ar vairāk nekā 50 nevainīgu cilvēku asinīm, kuru vienīgā kļūda bija tā, ka viņi neīstā laikā un neīstā vietā iegāja veikalā pēc maizes un piena.
Visu rakstu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem lasiet 29.novembra žurnālā Sestdiena!