"Austrumi" un "Rietumi" ir mākslīgi jēdzieni, kas neatbilst realitātei. Saruna ar kultūrvēsturnieku Kasparu Kļaviņu

Dialoga trūkums, savu vērtību uzspiešana ekonomisku interešu vārdā – vērtējot Austrumu un Rietumu sarežģītās attiecības mūsdienās, saka vēstures zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju departamenta vecākā pētnieka pienākumu izpildītājs, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kaspars Kļaviņš. Tas pats, kurš nesen vairākās publikācijās ir apgalvojis, ka latviešu 700 verdzības gadi ir mīts. Tagad Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā izdota Rietumu un Austrumu starpkultūru komunikācijai veltīta Kaspara Kļaviņa monogrāfija Savienotie trauki. Būdams nepārprotami kritiski noskaņots pret globālā kapitālisma izpausmēm, sarunā profesors dažus jautājumus tomēr atstāj bez atbildes, tās vietā citēdams kaukāziešu parunu: nevajag kāpt uz zirga, ar kuru nevar jāt. Proti, uz sarežģītiem jautājumiem var nebūt īsu atbilžu. Tomēr vienu īsu atbildi mūsdienu problēmām viņa teiktajā saklausu – mazāk kampt vajag. Tad pasaulē būs mierīgāk un nebūs arī bēgļu.

Fragments no intervijas:

Par Persijas līča emirātiem esat rakstījis: "Beduīnu un zvejnieku ciltīm, no kurām cēlušies pašreizējie emirāti, kolonizatori nekad nespēja pilnībā uzkundzēties." Kāpēc nespēja, ja reiz Rietumi spēja pakļaut daudz lielākas ciltis un valstis?

Grūti uzkundzēties tiem, kas spēj eksistēt pieticīgi, pašpietiekami un harmonijā ar savām tradīcijām. 

Pilnīgi cita situācija sākās, kad bijušajiem Persijas līča beduīniem tika piešķirta naftas nauda.

Tad viņi pilnībā integrējās visās "Rietumu dzīves iespējās", kas šobrīd nozīmē vienu no lielākajām aptaukošanās epidēmijām, infarkta un insulta riskiem tieši viņu vidē.

Vienu lietu Emirātu vadītāji gan panāca – to, ka viņu pilsoņiem arī kas tiek no naftas kompāniju ienākumiem. Viņi ir kopiena, šeihs ir tikai kopienas vecākais un rūpējas par kopienu. Tas gan attiecas uz Persijas līča valstīm.

Kādu Latvijas politiku jūs gribētu redzēt bēgļu jautājumā?

Pirmām kārtām es gribētu, lai pašiem Latvijas iedzīvotājiem nepārvaramu materiālu un sociālu grūtību dēļ nav jābēg uz citām valstīm.

Kā jūs vērtējat Hantingtona civilizāciju konflikta hipotēzi? Kas ir islāmistu radikāļi – reāls ienaidnieks vai radīts ienaidnieka tēls?

Hantingtona teorija, kas daudz devusi Tuvo Austrumu dēmonizācijas jomā, tika radīta XX gadsimta 90. gados, kad vēl nebija ne 2001. gada 11. septembra Amerikā, ne Islāma valsts, ne masveida teroraktu Eiropā. Islāmistu radikāļi ir reāls un bīstams ienaidnieks, taču Hantingtona laikā šis ienaidnieks vēl bija jārada. Un Rietumu domātāji tika iesaistīti šīs nepateicīgās funkcijas veikšanā, jo pēc PSRS sabrukuma uzvarošā kapitālisma reprezentantiem bija nepieciešams jauns ienaidnieks, lai pamatotu viņu pašu ekspansīvo stratēģiju.

Kas varētu būt ieinteresēts, lai bēgļu straumes plūstu uz Eiropu? Ko pārstāv tās nevalstiskās organizācijas, kas organizē bēgļu transportu?

Pseidohalalu (islāmā atļautu ēdienu) lobē milzīgi Rietumu pārtikas tirdzniecības koncerni, narkobiznesa līderi rūpējas par savu nišu utt. Katram sava peļņa. Austrijā savulaik sākās Eiropas pilsoņu iniciatīva Ekstrēmismam STOP. Pat grūti noticēt, kad uzzinājām, kas aiz kā stāv. Daudz kur musulmaņi ir tikai aisberga virsotne.

Vai Eiropai draud islamizācija? Ko domājat par Alvja Hermaņa izrādi Pakļaušanās?

Islamizāciju cenšas realizēt cilvēki, kas paši no islāma un Tuvo Austrumu kultūrvēstures mantojuma zina maz. Drīzāk tā ir stulbināšana. Un viss ir atkarīgs no pašas Eiropas pārvaldniekiem. Vienlaikus Eiropai draud sociāli ekonomiska un tehnoloģiju disfunkcijas noteikta katastrofa vēl daudz ātrāk nekā jebkas cits. Pilnībā piekrītu Latvijas Universitātes prorektoram Valdim Segliņam, ka drošības jomā Eiropai ir tikai operatīvas darbības, nevis koncepcija. Starpkultūru zināšanu trūkums novedis pie absolūtas dzīves vienkāršošanas, un cilvēkresursu novirzīšana kādā jomā atstāj visas pārējās bez resursiem.

Kāpēc arābu pasaulē uzvarēja, kā rakstāt, antiintelektuāli orientēti teologi un juristi? Vai kaut kas līdzīgs būtu iedomājams Rietumu pasaulē? Vai arābi nav greizsirdīgi uz Rietumiem to zinātniskā un militārā pārākuma dēļ? Un kā Rietumiem izdevās pārvarēt zinātnes un reliģijas pretrunīgumu?

Zinātnes un reliģijas pretrunīgumu Rietumi tā arī nekad nepārvarēja. Tāpat kā visas disciplīnas zinātnē ir šauri sadalītas, no kā visvairāk cieš medicīna. Jums taisnība, arābu problēma ir pārāk lielā noticēšana "Rietumu brīnumam", kas radīja nevajadzīgus mazvērtības vai izredzētības kompleksus. Ķīnas un Indijas līderi tam netic, un viņiem Rietumi piekāpjas arvien vairāk arī tehnoloģiju jomā. Jau XX gadsimta sākumā baltvāciešu domātājs Hermanis fon Samsons aicināja nepārvērtēt Rietumu tehnoloģiju un citu "sasniegumu" nozīmi, akcentējot šo sfēru īslaicīgumu, salīdzinot ar Tālo Austrumu pedagoģijas tradīcijām. Ķīnieši Rietumu tehnikas sasniegumus apgūs pāris nedēļu laikā, bet rietumnieki tad vairs nebūs tiem pretī stāvētāji, viņš toreiz teica.