Laiks pazudīs jebkurā gadījumā, fotogrāfija ir iespēja to drusku paildzināt, ir teicis Jānis Deinats, viens no redzamākajiem Latvijas fotomāksliniekiem, lai gan viņš pats no vārda "mākslinieks" vairās. 16. augustā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva zālēs tiek atklāta Deinata izstāde Pirmā piecgade, kas dod iespēju atgriezties zudušā laikā – fotogrāfijas tapušas gados, kad Jānis sāka fotografēt, no 1989. gada, kad 23. augustā notika grandiozā akcija Baltijas ceļš, līdz 1994. gadam, tātad Latvijas vēstures izšķirīgā brīdī, ko tagad zinām kā neatkarības atjaunošanas laiku, lai gan toreiz neviens nevarēja likt galvu ķīlā, kas no tā izdosies. Pretinieks bija tas pats, kas šobrīd iebrucis Ukrainā un apdraud arī mūs, – Krievijas imperiālisms. Cilvēki, kas vecāki par 35 gadiem, šajās Deinata fotogrāfijās ieraudzīs gan ikdienišķas, gan izšķirīgas situācijas, kādas paši pieredzējuši, un pazīs daudzus tajās redzamos cilvēkus, viņiem arī vārda "piecgade" nozīme nav jāskaidro – tā bija padomju ekonomikas laika mērvienība ceļā uz komunismu. Deinata gadījumā viņa piecgade tātad ir tā ceļa sākums, kura pašreizējos augļus varēja redzēt šā gada pavasarī viņa lielformāta fotogrāfiju izstādē Masas, fotogrāfs pats šo sasaisti sauc par ļoti svarīgu. Taču izstāde sasaucas arī ar citu, tepat muzejā skatāmu izstādi – Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991.
"Pirmā piecgade ir Deinata arhīvs, pagātne, bet tajā pašā laikā šī pagātne uzjundī un uzrunā ļoti aktuālas lietas: mēs atkal esam draudu vidū, kā bijām atmodas laikā," saka izstādes kuratore Diāna Barčevska. "Šādā aspektā raugoties, Deinata arhīvs ir politiski aktuāls un uzjundī spēcīgas emocijas. Kad gājām pa izstādi Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991, Deinats teica, ka viņam ir daudz fotogrāfiju no tā laika. Radās doma iesniegt projektu, kas papildinātu mūra krišanas tēmu. Muzeja darbiniekiem šī tēma bija interesanta, un projekts tika apstiprināts." Caurskatot izstādei savu arhīvu, Deinats daudzas bildes ieraudzīja pirmoreiz un atklāja tajās pat bildēšanas laikā nepamanītas lietas. Daudzi izstādē redzamie darbi fotografēšanas laikā šķietami neatspoguļoja neko nozīmīgu vai politiski izšķirīgu, bet šodien to vēstījums ir daudz skaidrāks.
Diāna Barčevska uzsver, ka Deinatam patīk humors. Padomju impērijas norietā gan joki nebija speciāli jāmeklē, to režīmu nopietni uztvert nemaz nebija iespējams, bet atmodas gados humors kļuva arvien melnbaltāks.
Pagātnes dokumentalitāte pēdējo gadu izstāžu praksē tiek identificēta kā laikmetīgās mākslas procesa sastāvdaļa. Liels daudzums atlasīto kompozīciju realizētas XX gadsimta iecienītākā fotoķīmiskā procesa – melnbaltās sudraba želatīna kopijas – veidā, kas pasaules fotomākslas pieredzē tiek izmantota arvien retāk un ekspozīcijai piešķir vēstures autentiskumu. Izstāde būs skatāma līdz 24. novembrim.
No kāda apjoma tu esi atlasījis fotogrāfijas šai izstādei?
No savas pirmās fotogrāfa piecgades, 1989.–1994. gada. Skaitījis neesmu. Apjoms ir vairākas kastes ar konvertiņiem (rāda uz plauktiem, kas līdz viņa Andrejsalas darbnīcas augstajiem jo augstajiem griestiem tādu kastu un mapju pilni).
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 16. - 22. augusta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!