Un tādu nav maz. Piemēram, Latvijas skriešanas centra klubā no 116 biedriem 84 ir veterāni. Tā kā vieglatlētikas klubos uzņem galvenokārt bērnus un jauniešus, tad viņu vecmāmiņas un vectētiņi paši organizē sev treniņus un ierodas dažādās sacensībās un maratonos, lai skrietu, uzvarētu, dabūtu medaļas un brauktu Latviju pārstāvēt Eiropas un pasaules čempionātos. Kas viņus dzen skriet!?
66 gadus vecais Juris Bērziņš ir viens no pieredzes bagātākajiem skrējējiem Latvijā, kas skrien jau aptuveni 30 gadus un 25 gadus vada Ozolnieku skrējēju klubu. Viņa kontā ir 125 pieveikti maratoni, desmitiem dažāda izskata medaļu, kā arī augstā māksla samierināties ar to, ka no sacensībām jāizstājas.
"Kamēr biju jauns un sprauns, tikmēr centos tikt favorītos, bet tagad galvenais ir piedalīties un būt cilvēkos," smaidīgs un apmierināts ar dzīvi saka Juris. Viņš zina daudzus savus vienaudžus, kuri atteikušies no skriešanas tikai tādēļ, ka sacensībās vairs netika pirmajā trijniekā. Taču Jurim dažādas tautas sporta sacensības ir tikai viens no iemesliem, kādēļ viņš jau gadiem ilgi ieplāno sev laiku skrējienam pa Lietuvas šoseju. Viņam patīk skriet un vērot, kā garām brāžas mašīnas milzu ātrumā, bet viņš mierīgi, saglabājot savu mazliet ironisko Budas smaidiņu, skrien.
Visu rakstu par gargabalniekiem senioriem lasiet Sestdienā!