Vecākās paaudzes kurzemnieki vēl šodien mēdz sajūsmā izsaukties: "Smuks kā lops!", kad viņi ierauga ko patiešām skaistu. Šis teiciens esot aizlienēts no lībiešu valodas. Vieni saka, ka tādā veidā viņi centušies apiet tiešus un precīzus apzīmējumus, lai pasargātu no ļauna. Savukārt citi apgalvo, ka lops lībiešiem bijis visa skaistuma mērs tāpēc, ka kāpu liesajā zālē dūšīgu govi izdevies izaudzēt apskaužami reti. Ja tā ir tiesa, tad mūsdienu versija šim teicienam varētu būt "smuks kā lībietis", jo viņus šodien gadās satikt tikpat reti, kā labi barotus lopus smilšainā piekrastē.
Pēdējā tautas skaitīšanā par lībiešiem sevi nosaukuši 250 cilvēki, kas ir apmēram četras reizes mazāk nekā pirmskara Latvijas laikā. Savukārt sazināties lībiešu valodā spēj nepilna desmitā daļa no viņiem. Kad 103 gadu vecumā 2.jūnijā mūžībā aizgāja Kanādā dzīvojusī lībiete Grizelda Kristiņa, kura no Latvijas bēgļu gaitās devās 1944.gadā, lībiešu valodas pratēju skaits kļuva vēl mazāks. Rietumu mediji todien ziņoja, ka līdz ar viņas aiziešanu ir mirusi arī lībiešu valoda, jo Grizelda bijusi pēdējais cilvēks, kurš to apguva kā dzimto valodu. Filoloģijas zinātņu doktors un lībiešu valodas speciālists Valts Ernštreits atzīst, ka viņa bija pēdējais cilvēks, ar kuru lībiešu valodā varēja saviesīgi un vienkārši bez mērķa papļāpāt. "Kad es 2010.gadā pirmo reizi biju pie viņas Kanādā, biju ļoti pārsteigts. Neraugoties uz to, ka lībiešu valodu viņa nebija lietojusi gadus piecdesmit, viņa valodu joprojām zināja ļoti labi."
Vienlaikus Ernštreits norāda, ka medijos izskanējušais apgalvojums par lībiešu valodas pastāvēšanas beigām nav korekts, jo joprojām ir gan tādi cilvēki, kuri šo valodu ir iemācījušies, gan tādi, kuriem tāpat kā Grizeldai tā bijusi dzimtā valoda. "Protams, viņiem valoda nebūs tik labā līmenī, bet tomēr. Būtībā tas, ka lībiešu valoda ir mirusi, ir joks ar ļoti garu bārdu jau kopš XIX gadsimta vidus. Pirmais bija Auseklis, kas uzrakstīja Pēdējā lībieša domas pie Salacas ietekas. Tā tas ir atkārtojies visu laiku. Kad pasaka, ka ir aizgājis pēdējais lībietis, un šķiet, ka tad gan vairs nav neviens palicis, atkal kāds uzpeld. Stāsts par Grizeldu bija visai līdzīgs." Google ierakstot frāzi "pēdējais lībietis", vispirms tā piedāvā 2009.gadā publicētu ziņu, kurā vēstīts par "pēdējā "īstā" lībieša" Viktora Bertholda aiziešanu mūžībā. Viņa pārstāvētā dzimta, no kuras nāca arī Grizelda Kristiņa, tika uzskatīta par spēcīgāko lībiešu valodas turētāju mūsdienās.
Grizeldas brālēna dēls Gundars Bertholds ir viens no pēdējiem dzimtas pēctečiem, kurš ģimenes dzimtajā Vaides ciemā saimnieko arī šodien. Lai gan Gundars pārstāv spēcīgo lībiešu valodas turētāju dzimtu, lībiski viņš varot pateikt tikai dažus vārdus. Nav bijusi vajadzība mācīties, jo ārpus mājas sarunāties lībiešu valodā sanācis ļoti reti. "Tad, kad vecāmamma un vecaistēvs gribēja, lai bērni kaut ko nesaprot, tad viņi noteikti runāja lībiski," viņš atceras.
Divdesmit gadus Gundars vadīja Kolkas lībiešu grupu, bet tagad galvenās rūpes ir nelielās Lāžu saimniecības uzturēšana. Nonākot viņa pagalmā, apkārt redz tikai mežu un kāpu valnīšus, kas māju nošķir no jūras. Sākumā šķiet, ka nekas cits tās apkaimē arī nav atrodams. Vēlāk izrādās, ka tā viss nav. "Tur ir Kalniņa māja. Nu, Ojāra Kalniņa, tā, kas deputātos," Gundars met ar roku uz vienu pusi. Pagriežoties citā virzienā, viņš norāda uz reklāmista Ērika Stendzenieka māju. Ar acīm turpinot sekot viņa rokai, uzzinu, arī kur vasarās atpūšas ekspremjers un eiroparlamentārietis Ivars Godmanis.
Prominenču tuvumus Bertholdu pēctecim netraucē piekopt teju vai tradicionālo lībiešu dzīvesveidu. Atšķirībā no sava tēva Alfona jūrā viņš vairs neiet, taču viena govs un aitu bars piemājas kāpās gan ir redzams. "Kā jau īstam lībietim," Gundars lepni nosaka, piebilstot, ka viņa īpašumā ir šobrīd vienīgā govs visā Vaidē. Lai gan mājas tuvumā kāpas ir noaugušas ar zāli, starp tās asniem var labi manīt arī lieso, balto piekrastes smilti. Izskatās it kā zeme būtu nokaisīta ar pelniem. Taču Gundars ar sievu tur pamanās ne tikai ganīt lopus, bet arī šo to izaudzēt. Papildus saimniekošanai viņš joprojām atrod laiku arī lībiešu lietām, piemēram, glītā rokrakstā izveidot Bertholdu dzimtas koku, kas ir izstiepies pa A3 formāta lapu.
Visu rakstu par lībiešiem lasiet 14.jūnija žurnālā Sestdiena!
Lībiete