Bet ar ko tad paliks atmiņā pēdējos četrus gadus valsts pirmās personas godā esošais Vējonis? Kāpēc ne vienam vien to gribas saukt par nemanāmu prezidentūru? Diemžēl tik tiešām jāatzīst, ka spilgtākie brīži saistīti nebūt ne ar pozitīviem prezidenta soļiem vai lēmumiem, bet gan neveiklībām, kas pavisam noteikti vēl tiks pieminētas ilgi. Frāze "laikam no sākuma jāierauj!", šķiet, nevienam nav jāatgādina, tā jau sen folklorizējusies un, lai kā negribētos, ir viens no atmiņā paliekošākajiem mirkļiem prezidentūrā. Tomēr arī asu kritiku Vējoņa virzienā īpaši nedzird. Ar ko tas skaidrojams? Šonedēļ – īsi pirms jauna prezidenta izraudzīšanās – meklējām uz to atbildi.
Tāpat kā uz to, ko īsti nozīmē mūsdienīga vide un kā tajā ierakstās vidusmēra cilvēks. Vai hruščovkas kā simbols vēl ilgi pastāvēs? Kas liks tam mainīties?
Kā atgādina vēsturniece Inese Dreimane – atmodas laikā nebija vaimanu, ko nu darīt, ja neviens nenāks palīgā. Visticamāk, tieši tāpēc tās lielās lietas izdevās. Un laikam jau to visu savelk kopā pavisam vienkārša atziņa – kamēr paši nesākam prasīt vairāk, nesamierinoties ar tādu apkārtni, tādu dzīves kvalitāti, tādiem valsts vadītājiem un pārstāvjiem utt., u. t. jpr., kas mūs neapmierina, tikmēr arī nekas nemainās. Tikmēr hruščovkas joprojām vareni slejas ne tikai mikrorajonos, bet arī prātos. Un neļaujas tikt pārveidotas. Kaut varētu.
Tā ka, ko nu tur daudz filozofēt, – jāpauž attieksme, jāizmanto iespējas, kas apkārt, jāļauj sev gribēt vairāk. Galu galā – jāiet balsot!
.jpg)
Šīs SestDienas, 24. – 30. maija, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Ņemu visu! Diriģents Jānis Liepiņš tikko noslēdzis līgumu ar Manheimas Nacionālo teātri, bet apņēmies Latviju nepamest, stāsta, kā tikt galā ar intrigām un ka ģimenei labāk pēc iespējas mazāk satikties uz vienas skatuves.
PASAULĒ. "Oligarha brāļameita" pret Austrijas brīvības partiju. Nedēļu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām divi Vācijas izdevumi – Spiegel un Süddeutsche Zeitung – publiskojuši videomateriālus, kas jau izraisījuši politisko krīzi Vācijas kaimiņvalstī Austrijā un, visticamāk, arī visas Eiropas mērogā kaitēs tiem politiskajiem spēkiem, kurus oponenti dēvē par labējiem populistiem. Latvijā šie notikumi piesaista uzmanību, jo sižeta varoņu vidū, iespējams, ir arī mūsu valsts pilsones.
POLITIKA. Miera vējos. Raimonds Vējonis būs jau trešais no kopumā pieciem atjaunotās Latvijas prezidentiem, kurš savā amatā bijis tikai četrus gadus. Vējoņa lielākais sasniegums prezidenta amatā esot miers Latvijā, uzskata viens no viņa bijušās partijas biedriem. Ar ko paliks atmiņā tik cerīgi sākusies, bet nemanāmi beigusies prezidentūra?
FOKUSĀ. Modelējot hruščovkas versiju 2.0. Tikko noslēgusies pērnā gada Latvijas arhitektūras bilances svēršana, un SestDiena turpina rakstu sēriju par šī gada Latvijas Arhitektūras gada balvas finālistu darbiem. Pagājušajā numurā apskatījām objektus, kuros apspēlēti vēsturiskās apbūves arhetipi un daļa iekļaujas tā dēvēto jauno šķūņu tendencē. Šī raksta fokusā ekonomiskā arhitektūra un dzīvesveida projektēšana, kas jau pakāpjas sānis no stilistiskajām iezīmēm un pievēršas mūsdienīga dzīvesveida un vides veidošanai ilgtermiņā.
PIEREDZE. Investīciju tēlnieki. Anatomy Next pirmais produkts bija anatomijas grāmata māksliniekiem. Tā īpašnieks Sandis Kondrāts kādreiz veidojis smilšu skulptūras, bet nu jau attīsta simulatoru mediķiem, ko pazīst pat ASV Bruņotajos spēkos.
VĒSTURE. Tad labāk iet mežā. Vēsturniece Inese Dreimane par to, kāpēc sarakstījusi romānu Vēstule ar pielikumu, kāpēc ik pa laikam atkal jāatgādina, kas Latvijā notika XX gadsimta vidū, un kas ir tie, kuri nacionālos partizānus sauc par bandītiem.
CEĻOJUMS. Skaistākā vieta ir... noliktavas. Hamburga ir vieta, kurā kopā saplūdis gan parku zaļums un Otrā pasaules kara liecības, gan ostas īpašā pievilcība, kas vedina nodoties ilgiem pilsētas klejojumiem un atklāt sev veselu tiltu pasauli.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.