Par šo nesaraujamo savienību – ķermeni, dvēseli un prātu –, par kuru, pat par cilvēku runājot, bieži vien aizmirstam, patiesībā vajadzētu domāt vēl krietni plašākā kontekstā. Ja pieskaitām sevi Eiropas ķermenim, kas ir tā kopējā dvēsele jeb vērtības, kas ir tā izpratne un skats uz pasauli, kas mūs visus vieno? Vai visas šīs daļas ir līdzsvarā, vai kāda nav atstāta novārtā, un kurp tās ved? Saistībā ar gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām tik tiešām ir vērts par to aizdomāties. Galu galā – kāds veļas pulveris tiek atzīts par gana labu eiropietim, un vai gurķis izaudzis pietiekami garš un taisns, tā ir tikai viena daļa no tā, ko mūsu ikdienā nosaka "Eiropa". Visķermeniskākā, ja gribat. Jā, atmetot ironiju, gana būtiska. Taču piekritīsiet, ka tas, kurp iesim un vai mums patiks, kāds gars valda apkārt, kad gurķis būs apēsts un drēbes tīras, arī nav nebūtiski. Un par to vajag atcerēties, arī pie balsošanas urnām (ne)ejot.
Savukārt vēl par uguni un mazliet citādu, tomēr savā ziņā arī izdegšanu jādomā, veroties speciālistu apkopotajā informācijā un izskaitļotajās prognozēs nākotnei.
Kādreiz šķita, ka senais joks par rūķīšiem, kas dedzina Sahāras tuksnesi, nudien ir tikai joks.
Taču izskatās, ka arī Latvijā, kuru it kā gluži pie siltajām dienvidvalstīm pieskaitīt nevarētu, gaidāma vēl viena karsta vasara. Upēs ūdens līmenis krities, un tas, protams, ietekmē ne tikai to, ka peldvietu kļūs mazāk.
Ko ar to darīsim? Tikai vērosim un ļausim, lai izdedzina?
.jpg)
Šīs SestDienas, 26. aprīļa – 2. maija, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Uguns, kurā nevajag skatīties. Arhitekts Pēteris Blūms par to, kāpēc viņš neskatās, kā deg kultūras pieminekļi, par būvēšanu nekurienē un Eiropas līmeņa projektu Dobeles pilsdrupās.
FOKUSĀ. Eiropas ideju meklējot. Tuvojoties balsojumam par jauno Eiropas Parlamenta sastāvu, SestDiena piedāvā dažādu cilvēku skatījumu uz to, kas mūs vieno ar pārējo Eiropu un kādēļ šķiet svarīgi būt tās daļai. Šoreiz par pašiem pamatiem – Eiropas ideju un dvēseli – un kas no tā aktuāls mūsdienās.
PASAULĒ. Filantropijas tumšā puse. Vairāki slaveni muzeji ASV un Eiropā vairs nepieņems ziedojumus no Sekleru ģimenes, kurai piederošā uzņēmumā ražotu medikamentu vaino opioīdu krīzes izraisīšanā ASV.
LAIKAPSTĀKĻI. Vai vasara izkaltēs Latviju? Šī gada pavasara vērojumi un upju izpēte liecina: pagājušās vasaras sausums nav nekas neatkārtojams, un kam līdzīgam jāgatavojas arī šogad.
TĒMA. Pumpurs košļājamās gumijas vietā. Sēņot var iet arī pavasarī un atsevišķu koku pumpurus izmantot svaigai elpai – daba pēc ziemas piedāvā atjaunot organismu ar pirmajiem zaļumiem un pašmāju "eksotiku". Vienīgi jāzina, ko un kur vākt.
TUVPLĀNĀ. Dejas inženiera pareizā formula. Dejas balvas par mūža ieguldījumu saņēmējs Uldis Šteins par to, kā būtu organizējami Dziesmu un deju svētki un kāpēc viņam nepatīk "projekti" un "koncepcijas".
CEĻOJUMS. Uz Ļvovu pēc brīvības. Rietumu Ukrainas metropole Ļvova šobrīd ir brīnišķīgā stadijā – pagātnes spozme nav pārvērsta globālajā masu "skaistumā", Eiropas regulas vēl nenosaka, kur būs bučoties, smēķēt vai veļu žaut, ēkas ir apdrupuši skaistas, un cilvēku emocijas vēl nav ieslodzītas tikai virtuālajā realitātē. Šī ir dzīva pilsēta ar senās Eiropas garšu, un to noteikti ir vērts apmeklēt kaut uz pāris dienām.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.