Nezaudēt ticību

" Tāpēc joprojām ir vajadzīgi cilvēki, kuri spēj uztvert un saklausīt pirms citiem, kuri spēj sajust to, kas varbūt vēl tikai gaisā un veidojas lēni. " ========================================================= Nedzīvojam sociālismā - tagad par Pasaules Bankas pētījumiem liela naudiņa jāmaksā. Padomju (klasisko) izglītības sistēmu izgājušie gan turpina uzdot jautājumus:".... šodiena ir neskaidra un nestabila, bet nākotne tik biedējoša, ka par to negribas runāt... Un kurš tagad pateiks: kas ir Projekts Latvija? Kāds ir mūsu visu kopīgais mērķis? Neviens šos jautājumus pat neuzdod. Dzīvojam mentālā putrā." Harijs Tumans (NRA, 24.04.2017.)

Ja tev būs ticības, Laumīt, kā sinepju graudiņš, tu varēsi kalnus pārstatīt!

ja ticības nemaz nav?

ar savu muļķību.

"Kas ir mainījies? Viss piepildīts. Todienu lielās lietas īstenotas, mērķi sasniegti. 1. un 4. maijs mums ir svētku dienas, kad droši varam pacelt savas valsts karogu. " ======================================================== Celiet karogus un šampanieša glāzes - slavējiet "todienu" pirmrindniekus gan 1., gan 4.maijā! Statistika jau tāpēc nemainīsies:" Gan mirstības, gan migrācijas dēļ ikdienu Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 55 cilvēkiem. Mēnesī tas ir par 1650, bet gadā par 23 tūkstošiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka katru mēnesi mēs paliekam nabagāki par vienu mazpilsētu vai pagastu." Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Pēteris Zvidriņš. (Radio "Baltkom", 2017.)

Tieši tai mēs visi pretī dodamies. Bet tautas nāk un iet, un dzīvības apritē tām maza loma. Ir tikai VIENA tauta, kas līdz galam pastāvēs, bet cilvēkam ir vieglāk dzīvot , ar nacionāliem jautājumiem savu dzīves gājumu neagonizējot, jo visi no ViENAS miesas un no VIENĀM asinīm veidoti.

Karogu visiem ticīgajiem rokās, lai gājiens pretim gaišajai nākotnei būtu veiksmīgs?! Kā tādās reizēs izsakās - prātiņ, nāc mājās! ".... pēc 100 gadiem mūsu mazbērni būs apmēram 10% no Latvijas iedzīvotāju skaita, tāds mazs pulciņš latviešu. Tie tad lūkos no krieviski, angliski vai ķīniski–arābiski runājošas Rīgas domes izlūgt mazu estrādīti Dziesmu svētku sarīkošanai." Mežs: 2100.gadā pasaulē būs tikai 300 000 latviešu (Diena, 12.11.2010.)

raksta autorei derētu iegaumēt, ka ar jēdzienu ''sist krustā'' nav gudri rotaļāties.Pazinu vienu, ko nesen krustā piesita, un viena no naglām droši varēja būt Rubeņa. Vai par to viņš raksta savos romānos, ļoti šaubos.

Šodien man gadījās dzirdēt tādu (pavecu) vāvuļojumu, ko lasīja būtne vārdā Skaidrīte-Rebeka. Viņa runāja par ''ģimenes vērtībām'' un citēja veselu plejādi prātuļotāju, Aspaziju (lūk, ģimenes ''vērtība'', alkoholu un narkotikas ieskaitot!)neizlaižot, bet NE VĀRDA no Svētiem Rakstiem. Ko gan no ģimenes vērtībām zin būtne, kas vīrus kā cimdus maina, un ko Dievs ir smagi sitis, bet velti, un kas sev par segvārdu ir izvēlējusies lezbietes (bet ģeniālas dvēseļu pazinējas un tulkotājas)- Dafnes di Morjē šaušalīgo varoni, jo ar Bībeles Rebeku Skaidrītei (kas pēc savas dvēseles satura drīzāk Skraidīte būtu) līdzības ir tik daudz, cik sātanam ar Kristu.

Tam nav ne mazākās līdzības ar vīru, kas zemāk aprakstīts. Tieši otrādi, salondāmas un visādas eksaltētas mamzeles pat jūsmo par viņu. Tad kad Rubenim parādīsies ticība, tad viņš neizdos seksa rokasgrāmatas, bet gan citēs Rakstus, kur teikts, ka ir LABĀKI ģimenē vīram sievu NEAIZSKART, nevis dzīvot iekārē un baudās. Tad viņš sadedzinās visu to makulatūru, kas nevienu patiesi pie Dieva neved, saplēsīs drēbes un sēdēs pelnos, un visi žurnālisti no viņa pa gabalu bēgs.

TAISNI OTRĀDI, VIŅŠ BIJA NICINĀTS, LABĀKI ĻAUDIS NO VIŅA VAIRĪJĀS, VĪRS, KAM NEBIJA SVEŠAS SĀPES UN KAS BIJA NORŪDĪTS CIEŠANĀS, TĀDS, KURA PRIEKŠĀ AIZKLĀJA VAIGU, TĀ NICINĀTS, KA MĒS VIŅU NE PAR KO NETURĒJĀM.

Nevis Rubeni. Rubenim pašam ticības vajag, jo Dievs tās nedod pēc nopelna, un ne pēc tā, kas cilvēkiem cieņas vērts šķiet, bet gan pēc Savas žēlastības. Un tam ubagam, kas visu aizmirsts - PIRMĀMKĀRTĀM, bet Rubenim - pēdējam, JO -kas pie cilvēkiem cieņā, pie Dieva nav NEKAS. Tā ir PATIESĪBA, ko žurnālisti NEKĀDI nespēj sagremot.