Un, lūk, mākslinieki, studenti un vienkārši brīvdomātāji nav jāmudina – arī šogad viena nakts gadā atvēlēta mākslai un maskām, kas slēpjoties ļauj būt pilnīgi brīvam. Kur gan vēl var redzēt nopietnus profesorus zaķu kostīmos runājam ar policiju? Kur gan vēl visuzticīgākā apmeklētāja maska varētu būt absolūts tās trūkums? Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls liek smaidīt gan tiem, kas tajā piedalījušies kaut kad sen, gan tiem, kas vēl tikai domā par savu pirmo valpurģu tērpu, gan arī tiem, kam labāk par pazaudēšanos nekontrolējamos notikumos tīk lasīt stāstus par citu piedzīvoto.
Un ko tad vairāk vajag? Galu galā – nekā citādi jau to iedvesmas dzirksti nedabūt. Bet, kā sarunā ar SestDienu atzīst pat kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, bez dzirksts ar pragmatiskiem eksperimentiem vien jau par ģēniju un jauno Einšteinu nekļūsi. Viņš stāsta par jaunatklātajiem gravitācijas viļņiem, un, jāatzīst, visi sarežģītie fizikas formulējumi aizvien vairāk sāk atgādināt mākslu. Var jau būt, ka taisni tas arī ir tas skaistākais – tas, ka pilnīgi droši zinām tik ļoti, ļoti maz. Tas liek iztēloties un ļaut vaļu māksliniekam mūsos, vienalga, kurā profesijā mēs ikdienā strādājam. Savukārt, ja fantāzija mums dzīva, nav vajadzīgs pat Merkeles tējas trauks vai Polijas prezidenta dāvināts kristāls, lai ikdienā varētu justies kā svētkos – pietiek pat ar rasolu. Galvenais, lai pēc īpašas receptes tapis. Tad var to vienu lielo rasola bļodu nolikt pa vidu, varbūt izvilkt vēl kādu kaut kur aizjūrās vai tepat piemājas veikalā sadabūtu kādreizējo deficītpreci un draugu lokā arī Eirovīziju noskatīties. Jo diskusijās jau pēc tam piedalīties un savu viedokli tāpat vajadzēs paust – būs redzēts vai ne.
Šīs SestDienas, 19. - 25. februāra, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Tas, ko mēs pilnīgi droši zinām, ir ļoti, ļoti maz. Kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs ne tikai par jaunatklātajiem gravitācijas viļņiem, bet arī mākslīgā intelekta iespējamību, Einšteina dzirksti un to, kā darbojas zinātne un zinātnieki.
AKTUĀLI. Berlināles mērogi – vairāk nekā 500 000 apmeklētāju un 400 filmu desmit festivāla dienās – tāds ir konteksts, kurā ir jāizkaro un jāatrod sava vieta. Dita Rietuma no Berlīnes kinofestivāla epicentra – gan par Džordža Klūnija taisnajām dusmām, gan to, kā uz šī grandiozā fona izskatās Latvijas filma Es esmu šeit.
POLITIKA. Ašeradens pārslēdz ātrumu. Apzināti esmu veidojis sevi par profesionālu politiķi, atzīst jaunais ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens. Uz kāpumu amatā viņš nebija jāpierunā, bet ko par viņu saka kolēģi un līdzgaitnieki? SestDiena zīmē Ašeradena portretu.
PASAULĒ. Amerikāņu politiskās «bada spēles». ASV apgriezienus uzņem ilgstošs, sarežģīts un dārgs process, kurā divas tradicionālās partijas – Demokrātu un Republikāņu – izraugās kandidātus ASV prezidenta vēlēšanām, kas notiks rudenī. Cīņa par nomināciju izvērsusies spraiga un ar košiem momentiem. SestDiena arī par to, ko nozīmētu viena vai otra kandidāta uzvara Latvijai.
TUVPLĀNĀ. Kailums nav aizliegts. Ballēties studenti gribējuši vienmēr, tomēr noslēpumu oreola ieskautais Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls ir īpašs – par to klīst leģendas, un pat drūmajā okupācijas laikā tā bija brīvības oāze, kurā atļāvās vairāk. Profesori Buratīno un zaķa kostīmā sarunājas ar policiju, slavenais plikais Andris stāv kā stāvējis un citi stāsti – SestDiena ielūkojas vietējās "Valpurģu nakts" tradīcijās.
TĒMA. Vāgnera notis, briljanti un servīzes. Apmainīšanās ar dāvanām augstu amatpersonu starpā ir sens un nostiprināts rituāls, kas tuvina. Ko no dāvanām, atstājot amatu, izvēlas izpirkt bijušie premjeri un prezidenti? SestDiena dzer tēju no Polijas prezidenta dāvinātās servīzes un noskaidro, kur Straujuma liks Merkeles tējas trauciņu.
VĒSTURE. Ideoloģiskais rasols. Lai gan parasti esam pieraduši, ka valsts neskatās pilsoņiem mutē un vēderā un ēšanas tradīcijas drīzāk nosaka tirgus un mode, bija laiks, kad sabiedriskā ēdināšana līdz sīkumam bija nozīmīga valsts politikas sastāvdaļa un noteica arī privāto svinību galda klājumu.
AIZKULISES. Eirovīzijas sūtni meklējot: pirmo reizi šajā cīņā Latvijā iesaistās metālisti, šī žanra cienītāja Aminata piedalās atkal, Samantas Tīnas krūtīm satraukti cilājoties, un spogulis Paulai Dukurei nemelo. Ulda Rudaka skatījums uz šova kaislībām un vērtējums par pusfinālā tikušajām dziesmām.
PRIEKŠĀ. Slavinājums dzīvei. Leģendārais tenors Hosē Karrerass ar programmu A Life in Music devies pasaules atvadu koncertturnejā un kopā ar Kauņas simfonisko orķestri uzstāsies arī Latvijā. Kaismes un emociju pilnais vakars vien-laikus būs oda dzīvei, kurā mākslinieks izturējis ārkārtēju likteņa pārbaudījumu – 1987. gadā viņam diagnosticēja leikēmiju, tomēr viņš triumfāli atgrie-zās uz skatuves un pirms dažiem gadiem arī operā – ar titullomu pavisam jaunā iestudējumā, kas uzņemts ar stāvovācijām.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai mazākumtautību skolām pakāpeniski jāpāriet uz mācībām valsts valodā? Pie šī jeb tā dēvētā krievu skolu jautājuma nolēmusi atgriezties jaunā valdība, bet ko par to domā pašas skolas? Viedokļu sadursmē par un pret Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore Aldona Treija un Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas direktores p. i. Tatjana Belugina.
CEĻOJUMS. Kad ceļot laikā ir vieglāk nekā telpā jeb Pilnīgi apgāzti priekšstati par vietējo vīnu un jaunas vēsmas vīndaru filosofijā pret nezālēm, karbonāde brokastīs, Latvijā mācīti rekši un robežkokaīns, kas smaržo pēc rozēm. Tas viss ir Moldovā.
KROGS UZ PAPLĀTES. Džezīgie peldētāji jeb Zirnis viesojas jaunajā krogā Trompete, kas atvērts tieši blakus leģendārā Pulkveža vietai Vecrīgā, Peldu ielā, un novērtē ne tikai cūkas pavēderi, bet arī vietas džezīgumu.
SestDienas VAKARIŅAS. Sardīnijas mantojums: ar receptēm šoreiz dalās dziedātājs un šovu vadītājs Roberto Meloni, kurš atzīst – ēst gatavošanai ir liela vieta viņa dzīvē. SestDienas lasītājiem viņš piedāvā divas no savas dzimtās vietas un bērnības mīļajām garšām – pīrāgus ar sieru un medu un Bucatini all’amatriciana. Buono appetito!
Kā arī REDAKCIJAS SLEJA, PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SMADZEŅU KUSTINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS, KULTŪRIZKLAIDES DEVA un KINO.