Par Staburagu joprojām stāsta. Un pat man, kam diemžēl nebija tā laime redzēt leģendāro klinti savām acīm, tā kļuvusi par mūžīgu vērtību un simbolu, kas plašākus komentārus neprasa. Uzkāpt Oliņkalnā, dzirdēt Pērses ūdenskrituma šņākoņu vai dzert saujām Liepavota spirgtumu nekad vairs nevarēsim. Tā ir kā mūsu nogrimusī Atlantīda. Un tomēr, tomēr – tās upuris acīmredzot nav bijis veltīgs. Varbūt tieši šo vietu neticamais skaistums bija tas, kas ļāva ne tikai – kā Dainis Īvāns tagad saka – tautā beidzot sajust tās "tektoniskās svārstības", bet arī šim spēkam nenorimt. Līdz pat izvirdumam. Acīmredzot "upurjērs" bija pietiekami liels.
Tautas viļņošanās tagad vērojama arī Spānijā. Vai notikumus Katalonijā var salīdzināt ar to, kas vēl patiesībā tik nesen norisinājās Baltijā? Pēc kādas mērauklas vērtē un kādu izejas punktu ņem par pamatu. Gluži tāpat, kā skatoties, kurā brīdī mediķim vai jebkuram citam ir tiesības viena cilvēka gribu pretstatīt otra cilvēka iespējai. Tādos gadījumos – lai izvēle būtu izsvērta un pamatota, nepietiek ar zināšanām vien. Nepieciešama arī empātija. Un, kā SestDienas sarunā norāda arī Britu padomes vadītājs Kīrens Diveins, viens ved pie otra. Tieši tāpēc jau arī tā kritiskā domāšana tik ļoti vajadzīga. Tieši tāpēc jau arī tā spēja skatīties uz lietām no dažādiem skatpunktiem, iejusties otra ādā un izprast.
Lai gan reizēm šķiet – nekāda līdzsvara nav un nebūs. It kā taču aukstais karš pārdzīvots un palicis pagātnē, taču ne vienā vien valstī joprojām bruņojas un attīsta pat kodolieročus, liekot apzināties, cik nedrošā pasaulē patiesībā turpinām dzīvot. Tikmēr citā zemeslodes pusē zinātnieki vienā mierā pēta, kā kafija šļakstās, ejot atpakaļgaitā. Nesalīdzināmas vienības, jūs teiksiet? Protams! Taču varbūt tieši šādas lietas noliekot blakus, tas līdzsvara punkts ieraugāms. Galējības, kas ļauj starp nopietnām bažām un smieklīgu absurdu ieraudzīt vidusceļu, to centra punktu, no kura tad varbūt arī tas pārmaiņu sākums iespējams. Lai varētu pastāvēt. Lai varētu pārvērsties.
Šīs SestDienas, 22. - 28. septembra, numurā lasiet:
LAIKA MAŠĪNA. Zudis. Pagaidām. Kā divas cīņas par likteņupes saglabāšanu var novest līdz trešajai atmodai? Izstāde Daugavai būt atdzīvina zaudētās ainavas, un rāda, kā cilvēku iestāšanās par dabas skaistumu var aizvest arī līdz vēl daudz lielākām uzvarām.
PASAULĒ. Ardievu, Spānija? Neraugoties uz Spānijas valdības brīdinājumiem to nepieļaut, Katalonijas līderi ir gatavi aizvadīt ilgi gatavoto neatkarības referendumu. Kas notiks pēc 1. oktobrī plānotā balsojuma, gan nav skaidrs.
SestDienas SALONS. Kvalitātes bruņinieks, izglītības inženieris. Izglītība palīdz attīstīt sapratni, bet tā rada empātiju, ir pārliecināts izglītības un labdarības reformators, Britu padomes vadītājs sers Kīrens Diveins. Nesen viņš viesojās Latvijā, lai parakstītu sadarbības memorandu par jauna mācību satura izstrādi arī pie mums.
FOKUSĀ. Kodolvalstu klubs. Ziemeļkorejas nesen veiktais, pēc skaita jau sestais kodolizmēģinājums valsts vēsturē, liecina par tās kodolprogrammas pacelšanos jaunā, augstākā līmenī un liek atcerēties, ka arī citu pasaules valstu rīcībā joprojām ir iespaidīgs skaits kodolieroču.
TĒMA. Piektais bauslis medicīnā. "Parasti ārsti pūlas, lai glābtu cilvēka dzīvību, tikai ginekologam dota izvēle – palīdzēt nākt šajā pasaulē jaunai dzīvībai vai arī to nogalināt," saka ginekoloģe Aiga Rotberga. Viņa neveic abortus. Sirdsapziņā balstīta atteikšanās palīdzēt medicīnā ir atļauta, taču maz diskutēts par sekām, ko tā var nest sev līdzi.
IZPĒTĪTS. Vispirms izsmieties, tad padomāt. No šļakatu mērījumiem līdz palīdzībai krācējiem - šā gada nenopietno zinātnes balvu saņēmēju vidū bija arī tik absurdi pētījumi, ka atliek vien pabrīnīties, kā zinātnieki varēja ķerties pie šādiem darbiem.
MŪZIKA. Sirds no stikla. Ņujorkas grupa Blondie nav palikusi tikai šķirklis populārās mūzikas vēsturē ar vairākiem neaizmirstamiem hitiem, kas skan jau piekto gadu desmitu. Viņi arvien koncertē, un jau divdesmit gadu jebkura reize, kad redzam viņus uz skatuves, var kļūt par pēdējo. Tas joprojām liek cilvēkiem plūst uz viņu koncertiem, pat ja tie notiek tālu.
CEĻOJUMS. Kūrortā ar Ļeņinu un kvasa mucu. Lietuvas kūrortpilsēta Druskininki ļauj ne tikai veldzēties terapeitiskos sāļos un izkustināt locekļus sportiskās aktivitātēs, bet arī ceļot laikā, ar visām maņām atceroties vai iepazīstot gan skaudro, gan smieklīgo padomju laika pasaulē.
Kā arī ŠONEDĒĻ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
aizliegts viedoklis