Tur, atšķirībā no centra ēku melnajām rūtīm, vakaros var redzēt kūsājam dzīvību. Daļā no Rīgas centra ēku logiem elektriskās spuldzes atkal ieslēgsies nākamajā rītā ap pulksten astoņiem, bet daudzās no tām krīze gaismu ir izslēgusi pavisam. Kamēr plaši daudzstāvu nami no dīkstāves pamazām aiziet postā, tikmēr mākslinieki plēš matus no galvas, cenšoties atrast piemērotas telpas savu ieceru īstenošanai Rīgas, 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas, pasākumu laikā. Lai meklētu risinājumu absurdajai situācijai, vairāku kultūras institūciju (Survival Kit, Kaņepes Kultūras centrs, Totaldobže, Miit, DarbaVieta u.c.) pārstāvji nākuši klajā ar iniciatīvu Occupy me (okupē mani). Tās mērķis ir iekustināt diskusijas par tukšo ēku problēmu un, iesaistot pilsētas iedzīvotājus, nepieļaut, ka Rīga pārvēršas par spoku pilsētu. Occupy me ir aktīva iniciatīva vārda vistiešākajā nozīmē - tās pirmajā posmā, Baltās nakts laikā, Rīgas radošajos centros bija pieejamas 3000 dzeltenas uzlīmes ar uzrakstu Occupy me, kas paredzētas sabiedrības iekustināšanai. Proti, ar šīm uzlīmēm pilsētas iedzīvotāji var "atzīmēt" tās tukšās ēkas, kuras viņi vēlētos redzēt atdzīvojamies. Šur tur Rīgas centrā cilvēku veikumu jau var redzēt. Otru akcijas posmu paredzēts sākt šī žurnālā numura iznākšanas dienā, atklājot interneta vietni www.freeriga2014.lv. Tur tukšās ēkas varēs atzīmēt arī virtuālā kartē. Savukārt oktobrī Occupy me aktīvisti plāno rīkot konferenci Empty spaces, kurā par problēmu vienuviet aicinās diskutēt māksliniekus, pilsētas domi, kā arī banku un nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvjus.Labus paraugus vides atdzīvināšanai ar kultūras iniciatīvu jau var atrast tepat Rīgā. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Andrejsala, kur pirms septiņiem gadiem tika izveidots radošais kvartāls. Tagad daudzi sākotnējie iemītnieki kvartālu pametuši, viņu vietā nākuši citi, tomēr Andrejsalas "pionieru" ieguldījums teritorijas attīstībā jūtams joprojām. Teju atdzimšanu no pelniem pēdējos gados piedzīvojusi arī Miera iela. Reiz tik neomulīgajā rajonā vienīgā patīkamā bija siltā šokolādes smarža, kas laiku pa laikam plūda no Laimas fabrikas, taču nu tā pārvērtusies par īstu hipsteru meku un tūristu magnētu. Turklāt līdzās Miera ielas radošajām kafejnīcām un veikaliņiem tagad atdzimusi arī kādreizēja tabakas fabrikas teritorija, kur jau nākamajā sezonā uz Lāčplēša ielas ēkas rekonstrukcijas laiku iemājos arī Jaunais Rīgas teātris. Aptuveni pusstundas gājienā no Miera ielas bijušajā rūpnīcas VEF teritorijā veiksmīgi darbojas arī mākslas centrs Totaldobže. Apmeklētāji 700 kvadrātmetru plašo industriālo monstru katru nedēļas nogali piepilda no aprīļa līdz pat oktobrim. Cik daudz Rīgas ēku varētu būt atstātas bez jebkādas dzīvības, precīzi pateikt ir grūti. Occupy me autori atsaucas uz kādreizējā pilsētas domnieka un finanšu ministra Edmunda Krastiņa pērn teikto, ka tukša stāv apmēram piektā vai ceturtā daļa centra namu. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs to uzskata par pārspīlētu un emocionālu izteikumu. Vienlaikus viņš pats nevar pateikt, cik daudz tukšu ēku Rīgā ir. "Mums ir zināms, cik daudz ēku Rīgā definējas kā grausti. Šobrīd tāda ir 381 ēka. Bet būtu ļoti grūti pateikt, cik daudz ēku nav apdzīvotas."Visu rakstu par iespēju satikties cilvēkiem ar idejām un tukšo māju īpašniekiem lasiet žurnāla Sestdiena 20.septembra numurā!
Spoku izdzinēji
Rīgas radošo centru pārstāvji ar pilsētas iedzīvotāju palīdzību apņēmušies atdzīvināt pamirušos namus. Sākumā tukšās ēkas ieņems virtuāli, bet jau nākamgad to cer izdarīt arī reāli. Diennakts tumšajās stundās Rīgas centrā atliek paskatīties nedaudz augstāk par namu pirmajiem stāviem, lai saprastu, kādēļ Zolitūdi, Āgenskalna priedes vai Pļavniekus sauc par guļamrajoniem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.