Cilvēki mēdz pavīpsnāt, kārtējo reizi izdzirdot iedvesmojošos saukļus, ka dzīve pēc 40, 50 vai 60 gadu sliekšņa sasniegšanas tikai pa īstam sākas. Taču gluži bez pamata šie apgalvojumi nav, un to apliecinājuši arī zinātnieki.
Lai arī fizisko spēku pilnbriedu cilvēks patiešām sasniedz jaunībā un saglabā līdz pusmūžam, mentālās spējas attīstās visu dzīvi. Tādēļ atsevišķās jomās labākajā "sportiskajā formā" esam ļoti atšķirīgos vecuma posmos. To uzskatāmi parāda ekonomistu, psihologu un zinātnieku atklājumi, ko britu portāls DailyMail uzlicis uz vienotas dzīves laika skalas.
JAUNĪBAS SPĒKS
Skalas sākumposms ir visnotaļ prognozējams. Smadzeņu darbības ātrums apogeju sasniedz aptuveni ap pilngadības iestāšanos. Domas burtiski lido, tādēļ šis laiks ir ļoti piemērots, lai intensīvi mācītos, ko vairākums cilvēku arī dara. Zināšanu uzkrāšana palīdz ap 25 gadu vecumu nonākt līdz augstākajam spēju līmenim kritiskajā domāšanā. Šajā vecumā jau uzkrājusies zināma dzīves pieredze, jaunības naivums sāk pagaist, tādēļ cilvēku trešās dzīves desmitgadē ir ļoti grūti aptīt ap pirkstu.
Arī fiziskais ķermenis šajā periodā strauji nobriest, un cilvēks sasniedz spēju maksimumu nodarbēs, kurās nepieciešams ātrums. Eksplozivitātes pamatā ir skeleta muskuļu šķiedras, kas spēj ātri sarauties un radīt momentānus enerģijas uzliesmojumus. Ne velti elitāri vieglatlēti, basketbolisti, peldētāji un citi šāda profila sportisti labākos karjeras panākumus gūst periodā no 22 līdz 27 gadiem. Protams, vienmēr ir arī izņēmumi, kam pamatā ir ģenētiskas īpatnības.
SPĒKS UN INTELIĢENCE
Pēc 30 gadu vecuma pārsniegšanas prāts un ķermenis pilnveidojas, iegūstot aizvien jaunas spējas. Ap 35 gadiem vidusmēra cilvēks ir sasniedzis savu spēku pilnbriedu un spēj gūt labākos rezultātus smagumu celšanā. Pašā desmitgades noslēgumā augstāko līmeni sasniegusi izturība, par ko gādā skābekli lielā daudzumā patērējošās lēnas darbības muskuļu šķiedras. Šajā periodā tās turpina augt un cilvēki var ar panākumiem skriet maratonus, piedalīties triatlona sacensībās vai vienkārši doties garos pārgājienos. Tāpat prāts darbojas ne vien ātri, bet arī plaši, tādēļ labākie panākumi šahā un tamlīdzīgās prāta spēlēs nāk tieši ceturtajā desmitgadē.
40 gadu jubilejas nosvinēšana iezīmē jaunu posmu dzīvē. Ķermenis jaunus rekordus vairs nesagādā, taču, ja ir labi uzturēts, funkcionē augstā līmenī. Savukārt prāts joprojām attīstās. Šajā desmitgadē tiek sasniegts uzkrāto un vēl neaizmirsto faktu apjoma maksimums. Tā rezultātā vispārējā inteliģence ir sasniegusi augstāko līmeni, un tas jāliek lietā, kā tik vien iespējams.
RADOŠUMS SĀKAS PĒC PIECDESMIT
Nākamā desmitgade ir īsts pārsteigums tiem, kuri uzskata, ka pusmūža cilvēki jau ir veci un vairs neko nespēj izdomāt. Izrādās, tieši pēc 50 gadu sasniegšanas radošums ir kulminācijas punktā, un šajā laikā dzimst spožākās idejas. To apliecina tas, ka daudzi rakstnieki labākos darbus radījuši pusmūžā un arī zinātnieki pie Nobela prēmijām tikuši par atklājumiem, kas nākuši ap dzīves sesto desmitgadi. Tā kā ķermenis šajā laikā vēl ir gana stiprs, sportot var un vajag. Jo īpaši bezkontakta sportu, kur ir zems traumatisma līmenis. Daudzi cilvēki šajā vecumā kā nekad izbauda burāšanu, kaitošanu, skriešanu, velobraukšanu un citas fiziskās aktivitātes, kurās slodzi var regulēt pēc pašu ieskatiem.
Domājat, ka ar pensijas atnākšanu attīstība ir beigusies? Nekā nebija. Tikai dzīves septītajā desmitgadē vidusmēra cilvēks ir uzkrājis bagātīgāko vārdu krājumu, tādēļ spēj tēlaini runāt un rakstīt, kā arī tad ir viegli minēt krustvārdu mīklas.
Taču iespējams, ka arī tas nav viss. Aizvien jaunos pētījumos ik pa laikam tiek noskaidrots par cilvēka prāta un ķermeņa spējām, ko var uzlabot visu dzīvi un labākos rezultātus sasniegt arī sirmā vecumā.