Šī gadsimta pirmajā desmitgadē Rietumu pasaulē dzimušos jauniešus mēdz dēvēt par sniegpārsliņu paaudzi, jo viņi esot emocionāli ļoti jūtīgi un negatavi reālās pasaules izaicinājumiem. Lai arī pieaugušie uz jauniešiem ar neslēptu pārākuma sajūtu raudzījušies arī iepriekšējos gadu simteņos, šoreiz, iespējams, kritiķiem varētu būt taisnība. Vismaz tā liek domāt amerikāņu zinātnieku veiktā pētījuma rezultāti.
Nievājošu stereotipu par pieaugušo vecumu sasniegušajiem Z paaudzes pārstāvjiem netrūkst ne Eiropā, ne Ziemeļamerikā. Darba devēji sūdzas, ka jaunieši nevēlas piepūlēties un ka nav gatavi pieciest neērtības, turklāt pārāk emocionāli reaģē uz aizrādījumiem un aizvainojuma gadījumā ieraujas sevī. Tā visa dēļ ar viņiem nākas apieties ļoti delikāti.
JŪTĪGĀKI PAR VECĀKIEM
Šo priekšstatu atbilstību patiesībai nolēma pārbaudīt Montklēras štata universitātes speciālisti, iesaistot pētījumā 11 līdz 29 gadus vecus Z paaudzes pārstāvjus. Viņi izstrādāja Īpaši jūtīgu personu skalu un aptaujāja 407 universitātes studentus Čehijā. Atklājās, ka 40 procenti aptaujāto vīriešu un 50 procenti sieviešu uzskata sevi par jūtīgākiem nekā viņu vecāki.
Rezultāti arī diezgan labi izskaidro jauniešu uzvedību un pasaules skatījumu. Proti, Ņūdžersijas pavalsts zinātnieki noskaidroja, ka Z paaudzes pārstāvji ikdienišķās situācijās saskata vairāk briesmu, nekā identiskos apstākļos saredz viņu vecāki un vecvecāki. Viņu pasaules skatījumu varētu raksturot aptuveni šādi: riskantas ir visas situācijas, kurās nav garantēta drošība. Citiem vārdiem sakot, jaunajiem cilvēkiem mūsu pasaule šķiet draudīgāka nekā priekštečiem, tādēļ viņi dod priekšroku laika pavadīšanai labi pazīstamā vidē, par kuras drošumu pārliecinājušies līdzšinējā pieredzē.
PAR DAUDZ BIEDĒJOŠU ZIŅU
Atklājums pamudināja pētniekus meklēt šādas uzvedības cēloņus, un viņi sliecas domāt, ka pie vainas ir negatīvas informācijas pārbagātība. Iepriekšējās paaudzes jaunākās ziņas caur radio, TV vai presi saņēma ierobežotā laika periodā, piemēram, pusstundu ilgā ziņu raidījumā vakarā, toties šodien sociālie tīkli nemitīgi aprok lietotāju ziņu plūsmā, kurā diemžēl dominē biedējoša informācija: apšaudes skolās, apokalipsi vēstošas klimata pārmaiņas, vardarbība, kari un citas nebūšanas. Turklāt vēl jāsastopas ar vecāku spiedienu mainīt iepriekšējām paaudzēm nepieņemamo dzīvesveidu – laika pavadīšanu pie ekrāniem. Tas viss kopā veicina pamatīgu mentālās veselības krīzi.
"Z paaudze cenšas tikt galā ar sensorās apstrādes jutīgumu (SPS)," skaidro pētījuma autore Lūsija Sāra Zavodna. Tas nozīmē, ka jaunieši apstrādā stimulus un citu informāciju dziļāk un intensīvāk nekā iepriekšējās paaudzes. Atšķirīgā pieeja ietekmē viņu labsajūtu un dzīves kvalitāti, kā arī var izraisīt paaugstinātu trauksmi un depresiju.
"Riska novērtējuma atšķirības ir likušas daudziem jauniešiem justies nemierīgiem, nomāktiem un pat domāt par pašnāvību – īpaši jaunām meitenēm un sievietēm," teikts darba autoru izplatītajā paziņojumā masu medijiem, "pētījums liecina, ka jauniešu nespēja izprast risku ir būtiska šīs krīzes sastāvdaļa un krīzes mazināšana ir viens no mūsdienu sarežģītākajiem jautājumiem Amerikā."