Viņas to ir paveikušas. Nebūdamas pieredzējušas rokdarbnieces, radījušas īstus tautas mākslas darbus. Košie, krāšņi pērļotie kroņi tik spoži mirdz un laistās, ka Latves meitenes nav grūti sazīmēt milzīgajā Dziesmu un deju svētku dalībnieku pulkā. Tikai jāskatās, kur zvīļo un atviz visspožāk.
Šī, protams, nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad deju kolektīvu dalībnieki paši piedalījušies savu tautastērpu detaļu darināšanā: adījuši rakstainos zeķu valnīšus, izšuvuši kreklus, pērļojuši vainagus un citas rotājošas detaļas. Pirms katras uzstāšanās uzpīt vainagus no pļavu ziediem un citiem pieejamiem materiāliem katrai dejotājai un koristei ir pašsaprotama lieta. Tomēr kā dzima ideja tieši par sarežģītajiem Nīcas kroņiem? Diemžēl ne visām pašvaldībām ir rocība nodrošināt saviem tautas amatierkolektīviem jaunus tērpus vai to detaļas, un tad pašiem dalībniekiem nākas ieguldīt savus līdzekļus un darbu, lai iegādātu un izgatavotu nepieciešamo. Latves meitas pašas jau bija darinājušas mākslīgo ziedu un mētru vainadziņus, bet pirms gada pieņēma pirmo īsti lielo izaicinājumu – izšūt Kusas tautas tērpa kroņus.
Gan par, gan pret
"Viss sākās pavisam nejauši, kad atklājām, ka divi kroņi ir pazuduši. Līdz ar to mums vairs nebija pilna Kusas novada tautas tērpu komplekta. Trūkstošos kroņus pasūtījām meistarei, bet, kad saņēmām gatavus, tie ļoti izcēlās pārējo, jau krietni pavalkāto un pabalējušo kroņu vidū. Rotāties tādos kroņos nu gribēja visas meitenes, taču pasūtīt tik daudz kroņu mums nebija pa kabatai. Meitenes izlēma darināt pašas," atceras Latves vadītāja Kristīne Jirgensone.
"Rezultāts izdevās lielisks! Taču pirms jaunās sezonas, kārtojot tērpu noliktavu, sapratām, ka vienīgais tērpu komplekts, kurš ir pietiekamā skaitā, lai to varētu uzvilkt visas meitas svētku gājienā, ir Nīcas tautas tērps, kuru 1985. gadā dibinātais kolektīvs glabā jau teju visu savas pastāvēšanas laiku. Diemžēl Nīcas kroņi bija jau pavisam necilā, lai neteiktu, ka bēdīgā stāvoklī. Vēlējāmies izskatīties cēlas, bet sapratām, ka finansiāli nespējam atļauties iegādāties šos kroņus. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka cilvēks var izdarīt gandrīz visu, ko vēlas, tāpēc uzdrošinājos izteikt ideju par Nīcas kroņu atjaunošanu," stāsta Latves dejotāja un prezidente Baiba Puzāka. Viedokļi bijuši dažādi: gan par, gan pret. Tomēr galu galā izaicinājums pieņemts.
Visu rakstu par to, kā tapa deju kolektīva _Latve_ dejotāju krāšņā galvas rota, lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!