Latvijas laikapstākļi – ciešanas un bauda

Latvijas mainīgajos laikapstākļos visiem pienāk dienas, kuras jāpārcieš sakostiem zobiem, un tādas, kad jāmet darbi pie malas un jādodas ārā pie dabas. Lai arī mūsu zemi neposta tik vērienīgas stihijas kā tropiskās vētras vai plaši plūdi, mūsu "nāvīgākā" dabas parādība ir sniegs un ledus, kas izraisa simtiem un tūkstošiem ceļu satiksmes negadījumu, kuros ievainojumus gūst un bojā iet vairāk cilvēku nekā visās pārējās dabas kataklizmās kopā. Vairumam prieku sagādā saule, savukārt pārējo laikapstākļu fani dalās dažkārt pat karojošās grupās, piemēram – ziemas cienītāji pret siltummīļiem. Līdz ar to pie mums faktiski katru dienu atradīsies pūlis cilvēku, kam esošie laikapstākļi nepatiks un kas, gremdējoties selektīvā atmiņu pasaulē, piesauks laikus, kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas.

Par to liecina kaut vai mūžīgās diskusijas ap svētku laiku. Lai gan jau otro gadu pēc kārtas piedzīvojām Ziemassvētkus bez sniega, sals un puteņi nekur nav pazuduši. Kad kāds pēc ziemas noilgojies cilvēks piemin, ka -30 grādu sals ir sena pagātne un nu jau ziemās vairs tāda nav, var droši atgādināt, ka tieši pirms gada janvārī bija gan -30 grādu, gan nepārtraukts sals bez atkušņa visā valstī valdīja 25 dienas pēc kārtas, kas nav nemaz tik ierasti tādā Atlantijas okeāna ietekmētā klimatā kā mums. Īsā atmiņa ne tikai politikā vai kādās sadzīviskās lietās, bet vēl jo vairāk par laikapstākļiem, kas bieži ir tikai ikdienas fons, liedz vairumam cilvēku adekvāti novērtēt gan Latvijas laikapstākļu daudzveidību un gūt prieku no tās, gan arī pietiekami labi sagatavoties pārbaudījumiem, ko atmosfēra var sagādāt. Nu nevajag brīnīties, ja ziemā applūst upju palienes un lauki, ja ceļi ir neizbraucami dubļu, nevis sniega dēļ. Nav jābrīnās par sniegu maijā un salnām jūlijā, tāpat kā par virpuļviesuļiem, kas nezin kāpēc Latvijā bieži tiek uzskatīti par eksotisku zemju dabas parādību. Protams, pie mums ik vasaru nevar novērot simtiem virpuļstabu jeb tornādo kā ASV, tomēr ik gadu vismaz daži viesuļi negaisa laikā izceļas un spēj nodarīt lielu postu.

Kopumā, ja salīdzina kaut vai ar Eiropas rietumiem un dienvidiem, mūsu laikapstākļu dažādību labi raksturo kāda nejauša pirms vairākiem gadiem notikusi saruna. Nelielas Portugāles pilsētiņas iedzīvotāja, kas Latvijā bija viesojusies Ziemassvētku laikā, bet tobrīd Portugāles jūlija karstajā saulē man izrādīja savu dārzu, dižojoties ne tikai ar citrusaugļiem, bet arī zemenēm, ķirbjiem un gurķiem, jo domāja, ka arī tie man, no tik tāliem ziemeļiem nākušam, ir eksotika, laipni jautāja: "Kā tev patīk mūsu garās un saulainās dienas?" Uz to es viņai tikpat laipni atbildēju: "Ir labi, bet mums vasarā dienas ir garākas nekā jums."

Visu Toma Briča rakstu par šogad gaidāmām dabas parādībām un laikapstākļiem Latvijā lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!