Taču tas nenozīmē, ka senākā pagātnē cilvēki nodevās pēcnācēju radīšanai, tiklīdz tas kļuva fizioloģiski iespējams. Patiesībā vidējais pirmā bērna piedzimšanas laiks sievietei pēdējos 250 tūkstošos gadu ir samērā vēls – 23,2 gadi. Pie šī secinājuma nonākuši Indiānas Universitātes pētnieki, izanalizējot lielu daudzumu DNS. Vispirms viņi izpētīja 25 miljonus gēnu paraugu no mūsdienu bērniem, par kuru vecāku vecumu ieņemšanas brīdī viņiem bija pilna informācija. Tas ļāva identificēt 25–75 ģenētiskās mutācijas, ko ietekmē tieši vecāku vecums. Pēc tam amerikāņu speciālisti iegūtās zināšanas lika lietā, lai pārbaudītu no seno laiku paraugiem iegūtos DNS.
Apkopojot rezultātus, zinātnieki pavēstīja, ka pēdējo 250 tūkstošu gadu laikā pirmā bērna dzimšanas brīdī māte bijusi vidēji 23,2 gadus veca, bet tēvs ievērojami vecāks. Proti, par 7,5 gadiem vecāks. Tas nozīmē, ka vīrietis par tēvu kļuvis vidēji 30,7 gadu vecumā, ziņo žurnāls Science Advances. Pēdējos 5000 gados plaisa starp abiem dzimumiem gan sarūk, un mūsdienās sievietēm pirmais bērns piedzimst vidēji 26,4 gadu vecumā, kamēr tēvu vecums būtiski nav mainījies.