Ar kinorežisori Lindu Olti tiekos vēl pirms filmas Māsas (2022) pasaules pirmizrādes Varšavas kinofestivālā un arī nacionālās pirmizrādes Rīgas Starptautiskajā kino festivālā. Par gaidāmajiem panākumiem Polijā – galveno balvu režisoru debijas un otro filmu konkursa skatē 1–2 un FIPRESCI balvu par labāko Austrumeiropas debiju – režisore vēl nenojauta, un arī par Latvijas kinoskatītāju interesi sekot līdzi trīspadsmit gadu vecās Anastasijas centieniem meklēt piederību, kopā ar jaunāko māsu Diānu dzīvojot bērnunamā, viņa sarunā spriež ar piesardzību.
Nevarētu gan teikt, ka Latvijas kino skatītājs bijis atturīgs interesē par sociālajām kino drāmām – piemēru tām ir gana daudz (nesenāko vidū var minēt Jura Kursieša Modri (2014) vai Renāra Vimbas Es esmu šeit (2015)), un starptautisks novērtējums un respektabls skatītāju daudzums ir bijis. Arī Māsām ir viss nepieciešamais potenciāls – iznācis intensīvs, emocionāli smalki kalibrēts darbs ar dokumentālām faktūrām, kas ļoti skaidri parāda autores interesi ne tikai par filmas tēmu, bet arī tās varonēm un viņu izvēļu pamatojumu.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 28. oktobra - 3. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!