Solfedžo tīģeris

Es nesaprotu, kāpēc cilvēki nelasa, bet izsakās komentāros.. tas par tiem pirmajiem. Mjā.. Es pat nezinu, ko teikt. Viņai ir brīnišķīga pedagoģijas un metodikas skola. Patiesībā solfedžo, mūzikas matemātiku, ir grūti mācīt l a b i - tāpat kā parasto. Protams, mēs visi sūkstījāmies, čīkstējām par šai matemātikai atvēlamo stundu skaitu; arī raudājām šad tad. Bet jau pēc dažiem gadiem, kad augstskolā gandrīz vai nebija, ko darīt, sapratām, no kurienes tas. Bet otrs bez profesionālajām iemaņām ir - viņas pedagoga talants, kas palīdzēja man nobriest kā cilvēkam, internātskolas meitenītei - ko saprotu tikai tagad. Bez šī cilvēka man noteikti nebūtu tādas darbaspējas, eksaktā loģika..varbūt arī principialitāte. Un prasme atšķirt mantu no muldēšanas. Pārējā Dārziņskolas komanda, pie kuras mācījos savā laikā, lielākoties sastāvēja no viņas skolēniem. Tam visam nevajadzētu ļaut pagaist.

Joprojām palīdz viņas skola harmonijā, mācoties ērģelspēli Vīnē - nekādu problēmu :) Esmu tikai pateicīgs, lai gan viegli nebija.

Ārkārtīgs prasīgums pret audzēkņiem un sevi, neiedomājamas darbaspējas, īpaša pieticība, neizmērojama sirsnība - tas viss un vēl daudz vairāk piemīt Maijai Kurmei. Lai pa kādiem celmiem gāja, raudiens nāca, sākumā arī rokas un balss trīcēja, varu teikt, ka esmu ļoti, ļoti pateicīga par šiem četriem gadiem "Kurmes skolas"! Neviens solfedžo pedagogs nekad neturēs viņai līdzi!