Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Vīķe–Freiberga: Katrs no mums ir līdzatbildīgs par Latvijas likteni

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
ezitis
e
Par kuru Latviju iet runa ? Patieso vai Alises
Aivars
A
Daudzi zin kas, kapēc, notiek apkārt mums, un zin ko darīt, lai būtu labāk... Bet tauta ir politiskais, juridiskais un finansiālais ķīlnieks. Nav līdera, kas motivē un rāda gaismu. Izdzīvot jau izdzīvosim, bet gribās arī padzīvot pēc padarīta darba... V.V.Freiberga bija un ir līderis, Kamēr dzīvo, tikmēr cīnies ar mums nevis aizkulisēs, savādāk tālāk par "eiropas vergiem" netiksam.
sp
s
nesaprot ko runā vīķe
J.Zamors
J
Mēs neesam Rietumeiropā, bet pie mums arī izdevīgāk ir nestrādāt, jo maksā taču tieši par nestrādāšanu pabalstu pēc pabalsta. Saņem naudu, izlaid to caur pūsli un prasi atkal, lai dod un tev dos. It īpaši tad, ja pa pjankai esi radījis lērumu bērnu, kuriem no sākuma būs vajadzīgas palīgskolas, bet vēlāk jau cietumi.
jumors
j
Kurš no komentētajiem ir simt procentu drošs, ka nonākot vidē, kur tādas iespējas ir, neviens neņems kukuļus, otkatus u.t.t.? Pārsvarā par zagšanu citus lamā tie, kam pašiem roka slīd- kā saka sakāmvārds- "katrs spriež par otru pēc savas samitātības pakāpes".
Lūk tā
L
Tas ir mīts, ka eiropieši dzīvo lielā labklājībā. Francija, Britānijā, Vācijā nekustamo īpašumu cenas ir nesamērīgi lielas salīdzinot ar vidējo algu. Tur parasts strādnieks vai darbinieks par darbu psiholoģiski smagos apstākļos saņem mēnesī ap 2000 eiro. Par tādu naudu var tikai izdzīvot. Rietumeiropā izdevīgāk ir nestrādāt un saņemt valsts pabalstus.
K-K
K
... NEREDZEJU VVF LAPU GAJIENA PRIEKSEJAS RINDAS ... KAMDEL ... VAI TAD SEIT NEPIEDALIJAS TIE ISTIE PATRIOTI, KAS PARADIJA TAS TAUTAS DALAS PATRIOTISMU KURAI MATERIALISMS IR TALU NO VINU DZIVES VERTIBU GROZA UN MATERIALISTISKO LABKLAJIBU NESAISTA AR AKTIVO PATRIOTISMU... UN PAR KA PRIMARITATI UN VAJADZIBAS IZTRUKUMU VINA SEIT SUKSTAS ... ?
Sīgals
S
Vaira gribēja teikt- ņemiet vairāk kredītā, mani amerikāņu draugi teica, ka Latvijai vēl ir ko ieķīlāt un bērni būs vairāk paskubināti braukt uz ārzemēm to senču bravūrā sastrādāto atpelnīt
Rekā!
R
Kaut kā tomēr gribās teikt, ka šī ir kārtējā didaktika plānprātiņiem. Nu, kaut vai paskatoties uz šo: "savulaik padomju sistēma ļoti piestrādāja, lai cilvēkiem iznīcinātu paļāvību pašiem uz sevi. Ne velti komunisti iznīcināja viensētas, to vietā izveidoja kolhozus.." Murgs kaut kāds! Man ir 46 gadi un neatceros neko tādu, kas iznīcinātu manu paļāvību pašam uz sevi. Tieši otrādi, man bija iespējas vairāk izglītot sevi, ceļot, kultūra tika atbalstīta uz urrā! (Cik latviešu filmu tolaik tika uzņemtas! Un teātra kultūra plauka un zēla..) Nu, jā, muti palaist pret tā brīža soc. iekārtu nebija vēlams; nu, bet, vai tad tagad pret darba devēju to palaist var!?! Un par viensētām- paskaitiet, cik šobrīd cilvēku dzīvo laukos un cik tobrīd tādu bija, kas gan sovhozos strādāja, gan paša vajadzībām savu zemīti varēja iekopt? Kas tolaik pilnbrieda gados dzīvoja te (bet nevis kā Vaira- ārzemēs,- savus spriedumus balstot uz tā laika kapitālistisko propogandu), šobrīd nemaz tā nekaifo par notikušo..
Amen
A
Dienas smerdeli, tak, beidzot, novacies sis kangarienes bildi, nebojajiet civlekiem svetku sajutu. Visiem Latvijas valsts patriotiem, Latvijas valsts proklamesasn dienu velu jauku, preicigu, liksmu svetki dienu!
NAMEISIS SPRIDITIM
N
Tad jau tu arī Latgali un daļu Sēlijas atdotu kaut šodien, vai ne? Un Rīgu piedevām?
Sprīdītim
S
Principā un pamatā - ārkārtīgi pareizi! Tikai par Abreni gan jāsaka, ka tās atdošana bija viens no labajiem darbiem. Vēl jau varēja paskatīties un vēl šodien var apsmadzeņot to lietu par vēl kādas daļas no gaišās puses atdošanu Krievijai vai Baltkrievijai, jo joprojām ir vietas, kur uz sveicienu LABDIEN jums atbildēs - govorite po ruski, ja ņe poņala!. Kas tad šodien būtu ar to nelaimīgo Abreni, ja tā būtu atkal nonākusi Latvijas sastāvā? Lai Dievs nedod! Tas bija viens no pareizākajiem gājieniem, ka Abreni atdeva.
sprīditis
s
Mēs taču esam lieli un vareni - varam visu! Varam alkatīgi kā žagata ievilkt nāsīs iepatikušos pulksteni. Varam uz nodokļu maksātāju rēķina tikt pie superdārga dzīvokļa. Varam uz 16 vai cik tur lapām murgot par Liepājas vēja izmantošanas iespējām un par sprāguša ēzeļa ausīm atdot Abreni. Bet sv. Pēterim acis aizmālēt neizdosies un nāksies tajā piķa katlā pasēdēt, visur ar tukšu muld\ēšanu cauri netiksi!
Gerda Rusina
G
Kapec ar so bildi Latviasj iedzivotajeim svetku sajutu gandet??? Visiem jaukus, priecigus Latvijas proklamesanas svetkus! Kaopigi pateiksim paldies visiem iem, kuri izcinija Latvijas valsts, bet neizradisim nepelnitu cienu ne sai un vinai lidzigajiem hameljoniem, paslabuma mekletajiem, divkosiem, liekuliem. .
tiesiskā Vienotība
t
Zaicis nopirka balsis, rižā- mandātu - un viss likumīgi un tikumīgi!!!! Zaicis nopirka balsis, rižā- mandātu - un viss likumīgi un tikumīgi!!!! Zaicis nopirka balsis, rižā- mandātu - un viss likumīgi un tikumīgi!!!! Zaicis nopirka balsis, rižā- mandātu - un viss likumīgi un tikumīgi!!!! Zaicis nopirka balsis, rižā- mandātu - un viss likumīgi un tikumīgi!!!! Zaicis nopirka balsis, rižā- mandātu - un viss likumīgi un tikumīgi!!!! Zaicis nopirka balsis, rižā- mandātu - un viss likumīgi un tikumīgi!!!! Zaicis nopirka balsis, rižā- mandātu - un viss likumīgi un tikumīgi!!!!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata