Jau ir pusgads, kopš Igors atgriezies mājās un tagad ilgas stundas smagi strādā kādā gaļas kombinātā. Viņš atzīstas, ka cenšas atstāt sev pēc iespējas mazāk brīvā laika, lai nedomātu par elles lokiem, kuriem nācies iziet cauri pašā Eiropas sirdī. Turklāt vajadzīga arī nauda – sev, omei un mammai. "Cik atceros, pēc skolas visu laiku vajadzēja pelnīt iztikai," Igors vēlāk piebilst.
Vispirms viņš cenšas bezkaislīgi soli pa solim izstāstīt pārdzīvoto, taču ik pa laikam 30 gadus vecā spēcīga vīrieša acīs sāk spīdēt asaras. "Vairākas reizes man turēja pie rīkles nazi, domāju – pārgrieziet beidzot un lieciet mani mierā." Viņš rūgti pasmīn, jautāts par beļģu policistiem un beigās atzīstas: "Es joprojām katru vakaru aizmiegu ar domu, ka Lešeks atbrauks uz Latviju, lai man atriebtos." Poļu noziedznieks Lešeks turējis kādā beļģu mazpilsētā savu bandu, kas apzaga lielveikalus un automobiļus, un gatavojies "lielākai lietai". Sīki izstrādātā laupīšanas plānā bija loma arī Igoram, taču - ar beigām kanāla ūdeņos. Pret paša gribu Igors bija kļuvis par bandītu gan liktenīgu apstākļu sakritības vadīts, gan arī savas vieglprātības pēc. Taču pirms tam viņš bija viesstrādnieks jau ar bagātu pieredzi un devies uz Beļģiju komandējumā no kādas Latvijas firmas...
Lasiet Sestdienā par Igora baisiem piedzīvojumiem un pārdrošo izglābšanos!