Balsošanas dienā viņš būs jau pirms referenduma izsludināšanas ieplānotās darba darīšanās Vācijā, un tuvākie vēlēšanu iecirkņi ir pārāk tālu no viņa uzturēšanās vietas, lai izbrīvētu laiku balsošanai. Apsis meklējis iespēju nobalsot tepat Latvijā pirms referenduma dienas, taču izrādās, ka referendumā nav paredzēta iepriekšējā balsošana.
Līdzīgā situācijā kā Jānis nonākuši daudzi Latvijas pilsoņi, kas referenduma dienā būs ārzemēs un tālu no vēstniecībām, kur izveidoti balsošanas iecirkņi. Viņu vidū ir arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas aicinājusi pilsoņus aktīvi piedalīties referendumā, bet pati nevarēs izmantot šo iespēju, jo referenduma laikā būs devusies sen plānotā braucienā uz Vjetnamu.
"Mums tas bija pārsteigums, ka nav iespējama iepriekšējā nobalsošana," atzīst eksprezidentes pārstāve Daina Lasmane. Tiem, kas dzīvo ārzemēs, pastāv vēl iespēja balsot pa pastu, taču ne katrs ir gatavs ārzemēs dzīvot bez paša svarīgākā dokumenta, turklāt vēl to uzticēt pastam. Īsāk sakot, balsošanas iespējas pie mums nudien nav no 21. gadsimta.
Iespēja nobalsot pirms vēlēšanu dienas ir tikai Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, bet Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanā šādas iespējas nav. Atšķirīgā kārtība skaidrojama ar to, ka Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās ir vēlētāju reģistrs un balsotājs ir piesaistīts noteiktam iecirknim. Valdošā koalīcija šonedēļ nolēma, ka vēlētāju reģistru varētu izmantot arī Saeimas vēlēšanās, tādējādi atvieglojot iepriekšējo balsošanu un balsošanu pa pastu. Tāpat tiek runāts par nepieciešamību ieviest elektronisko balsošanu, ko plānots izdarīt jau līdz 2013.gada pašvaldību vēlēšanām. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka "tas nav neiespējami", bet viss esot atkarīgs no "politiskās gribas".
Vairāk par šķēršļiem, ar ko pirms gaidāmā referenduma saskārušies vēlētāji ārzemēs, un iespējamiem risinājumiem lasiet 10. februāra Sestdienā.