Līdz ar šo balsojumu Vienotībai būs vairākums arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa vadītajā Nacionālās drošības padomē, kurā ir tiesībsargājošo iestāžu vadītāji un ar valsts drošību saistītās politiskās amatpersonas. Tāpēc M. Bondars NDK sēdē, kurā vēlēja vadību, iebilda pret S. Āboltiņu šajā amatā. Viņš norādīja, ka laikā, kad Drošības policija izmeklē iespējamo balsu pirkšanu Latgalē, kas varētu būt notikusi Vienotības labā, šī politiskā spēka pārraudzība pār drošības struktūrām nebūtu vēlama.
S. Āboltiņa žurnālistiem sacīja, ka tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka šādā veidā tiek apšaubīta izmeklēšanas iestāžu kompetence. Nacionālās drošības komisijā no katras frakcijas ir pa vienam pārstāvim - puse deputātu koalīcijai, puse - opozīcijai, kuras pārstāvis Ringolds Balodis (NSL) arī atbalstīja S. Āboltiņu. Viņa skaidroja, ka amatu sadale notikusi saskaņā ar koalīcijas vienošanos, kam visi partneri piekrituši. Neformāli Vienotības priekšsēde esot izteikusies, ka būtu atbalstījusi NDK vadībā Zaļo un Zemnieku savienības deputātu, ja tas būtu bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze, bet ZZS darbam NDK deleģēja citu deputātu.
Vienotība atteicās no Juridiskās komisijas vadības par labu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), kura uzņēmusies atbildību arī par Tieslietu ministriju. Izvirzot komisijas priekšsēža amatā bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu (NA), S. Āboltiņa uzsvēra nepieciešamību nodrošināt spēcīgu komisijas priekšsēdētāju, jo jaunais ministrs, ar ko domāts Dzintars Rasnačs, esot diezgan nepieredzējis. Te jāatgādina, ka Dz. Rasnačam ir ilga parlamentārā pieredze un viņš reiz jau vadījis Tieslietu ministriju. Var pieļaut, ka Vienotības līderes replika drīzāk atspoguļoja viņas attieksmi pret politiķi, kurš vairākkārt atļāvies viņai nepiekrist un iebilst. Komisiju vadībā daži amati ir piedāvāti arī opozīcijai. Juridiskās komisijas deputāti sekretāra posteni uzticēja Valērijam Agešinam (SC), kuru atbalstīja arī G. Bērziņš, uzsverot, ka Juridiskajā komisijā politikas esot maz - tās darbā pamatā esot profesionālas diskusijas.
No izraudzītajiem ministriju parlamentārajiem sekretāriem būtu jāpiemin Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība), kura šos pienākumus uzņemsies Ārlietu ministrijā. Z. Kalniņa-Lukaševica kandidēja vēlēšanās, bet nesaņēma ievēlēšanai nepieciešamo atbalstu. Viņai pirmajā pusgadā būs papildu pienākumi, kas saistīti ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) Dienai paskaidroja, ka viņa, protams, nevar aizstāt ES lietu ministru, ar kuru koalīcija tomēr izšķīrās nepapildināt valdības sastāvu, bet parlamentārajai sekretārei kā politiskai amatpersonai būs papildu funkcijas sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, viņa varētu aizstāt ministru arī dažādos pasākumos. Piemēram, decembrī ministram triju dienu laikā ir jābūt četrās valstīs. E. Rinkēvičs atgādināja, ka Z. Kalniņa-Lukaševica iepriekš vadījusi Saeimas Eiropas lietu komisiju.
Pēc valdības apstiprināšanas visi ministri, izņemot veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS), nolika Saeimas deputāta mandātu, un uz viņu pilnvaru laiku valdībā to saņēma nākamie saraksta kandidāti. Šī rotācija deva iespēju parlamentā atgriezties arī Edvardam Smiltēnam, kurš kļuva arī par Vienotības frakcijas priekšsēža vietnieku. Viņš bija palicis pirmais aiz svītras, bet bijušais Durbes novada priekšsēža vietnieks Edgars Putra (ZZS) mandātu saņems, jo divi kandidāti pirms viņa no iespējas nākt Saeimā atteicās. E. Putra būs arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.