Kaut gan valdība Satiksmes ministrijas izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu pieņēma jau pirms laba laika, vakar tā vērtēja akcionāru līguma atbilstību valsts interesēm. Kā atklāja premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība), no līguma projekta tika izņemti aptuveni 20 diskutabli punkti. Viņa skaidroja, ka pēc izdarītajiem grozījumiem situācija mainījusies un nu līgums nerada priekšrocības investoram.
Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) norādīja, ka medijos publicētais akcionāru līgums bija divus mēnešus vecs un «Satiksmes ministrija ir izdarījusi lielu darbu, labojot un grozot līguma nosacījumus, kas sākotnēji bija neizdevīgi». Par līguma satura noplūdināšanu medijos pārbaudi veiks Drošības policija.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš uzsvēra, ka līgums salīdzinājumā ar sākotnējo variantu ir pārstrādāts pilnībā, «ņemot vērā to, ka valsts interesēm jābūt prioritārām, tajā pašā laikā neierobežojot investora tiesības, kā paredz Eiropas Savienības noteikumi».
K. Ozoliņš ir pārliecināts, ka tiesības starp akcionāriem patlaban ir sabalansētas. Šobrīd līguma redakcijas noteikumi paredz, ka valsts nav ierobežota aktivitātēs, kas saistītas ar stratēģiskā partnera piesaisti. «Šobrīd ir radīts mehānisms, kura ietvaros finanšu investors ir uz laiku, tātad līdz brīdim, kamēr tiek atrasts stratēģiskais partneris. Šis mehānisms nodrošina arī to, ka finanšu investors pārdod savas akcijas stratēģiskajam partnerim,» žurnālistiem skaidroja K. Ozoliņš un piebilda, ka airBaltic valdes galvenais uzdevums ir rīkoties tā, lai tās pieņemtais lēmums saimnieciski būtu visizdevīgākais. Viņš gan neaizmirsa atkārtoti norādīt, ka Saeima lēmumu vēl nav pieņēmusi.
Premjere atklāja, ka esot ieguldīts pamatīgs darbs, lai izskatītu citus iespējamos variantos, tomēr, «pārbaudot tos, mēs neredzējām citu iespēju».
Uz jautājumu, kā valsts nodrošināsies pret to, ka netiks pirktas Krievijā ražotās Suhoj Superjet lidmašīnas, valdības pārstāvji runāja izvairīgi. «Akcionāru līgums neparedz konkrētu lidmašīnu - ne Suhoj, ne kādu citu - iegādi. Valdība nevar norādīt, kā jārīkojas sabiedrības valdei, veicot tiešu komercdarbību,» sacīja R. Kozlovskis. Premjere tam piekrita un piebilda, ka airBaltic padomei būs jāuzņemas pilna atbildība. «Tāpēc protokolā ir punkts, ka Satiksmes ministrijai ir jāpapildina akcionāru līgumprojekts ar normu, kas paredz, ka investors ir atbildīgs par starptautisko organizāciju, īpaši Eiropas Savienības, noteikto sankciju režīma ievērošanu,» viņa sacīja.
Vakar valdības sēdē balsošana nenotika, lēmums esot pieņemts vienprātīgi. Balsojums Saeimā tiks virzīts kopā ar valsts budžetu, proti, 30. novembrī, ja Saeima nelems citādi.