Vērtspapīru iegāde plānota plašiem iedzīvotāju slāņiem, tātad katram no mums. Vārds «obligācijas» gan mazliet asociējas ar laikiem, kad vai katras mājas dokumentu plauktā bija pelēkzaļie vērtspapīri, kuru pārdošana tika veicināta daudzās rūpnīcās, kolhozos un citos «trieciennieku» kolektīvos.
Minimāli - 30 latu
Sākotnēji krājobligācijas iedzīvotāji varēs iegādāties speciālā interneta vietnē, bet pakāpeniski iegāde paredzēta arī Latvijas pasta nodaļās un kredītiestādēs. Pašlaik fiziskās un juridiskās personas var iegādāties valsts vērtspapīrus pie starpniekiem.
Valsts kases pārstāve Elīna Krastiņa norāda, ka patlaban netiek paredzēta šo obligāciju saņemšana papīra formā, bet plānots, kā apliecinājumu varēs saņemt vērtspapīru konta izrakstu un iegādes līgumu. Krājobligācijas gan nevar kā uzņēmuma akcijas vai zelta karoti uzdāvināt krustbērnam raudzībās.
Krājobligāciju emisija tiek plānota ik dienu par to nominālvērtību - vienu latu, minimālā ieguldījuma summa - 30 latu, maksimālajam ieguldījumam tiks noteikts ierobežojums - 50 000 latu vienam pircējam vienā dienā. Otrreizējā tirdzniecība nav paredzēta, toties paredzēta pirmstermiņa atpirkšanas iespēja - piesakot atpārdošanu jebkurā laikā, bet zaudējot peļņas procentus. Sākotnējais krājobligāciju termiņš būs 6-12 mēneši, vēlāk to plānots pagarināt līdz 10 gadiem.
Procentu likme ir atkarīga no attiecīgā brīža tirgus apstākļiem. Piemēram, pašlaik 12 mēnešu Latvijas valsts vērtspapīru procentu likme ir aptuveni 0,6%, savukārt 10 gadu valsts vērtspapīru procentu likme ir aptuveni 3,3%. Pērn 12 mēnešu valsts vērtspapīru procentu likme bija 2%. No 2009. gada līdz šim gadam valsts vērtspapīru likmes ir svārstījušās no 0,35% līdz 14,75% (skatīt diagrammu). Tas nozīmē, ka valsts piedāvājums ieguldīt naudu ir konkurētspējīgs ar banku depozītu procentu līmeni.
Projekta ieviešanas un administrācijas izmaksas lēš 0,1-0,75% apmērā no piesaistāmo resursu apjoma.
Dažādos uzkrājumus
Vienkāršas krājobligācijas ieviešana kopumā finanšu tirgus sektora attīstībai ir laba zīme, uzskata Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons. «Vērtspapīru darījumi, arī visu veidu obligācijas, mājsaimniecībām šķiet sarežģīti, un to izmantošana Latvijā pašlaik ir kūtra, savukārt vienkāršots obligāciju risinājums var veicināt iedzīvotāju pieredzi darījumos ar vērtspapīriem un līdz ar to mudināt dažādot savus uzkrājumus,» norāda Swedbank pārstāvis.
Anželika Sivicka, Nordea bankas ieguldījumu produktu pārdošanas vadītāja, raksturo valsts obligācijas kā ierastu praksi visā pasaulē. Viņa prognozē, ka arī Latvijas krājobligācijām noteikti ir liels potenciāls. «Latvija ir atguvusi uzticību starptautiskajos finanšu tirgos, to apstiprina veiksmīgas obligāciju emisijas 1,5 miljardu ASV dolāru (810 miljonu latu) apmērā 2011. un 2012. gadā,» saka A. Sivicka.
Visu izšķir procenti
Krājobligāciju popularitāte būs atkarīga no procentu likmēm, kas tiks piedāvāta to turētājiem. A. Sivicka lēš, ka, tā kā banku depozītiem procentu likmes pašlaik ir diezgan zemas, daudzi iedzīvotāji meklē alternatīvās ieguldījumu iespējas. «Ne visi ir gatavi iesaistīties riskantajos darījumos finanšu tirgos, tāpēc Latvijas krājobligācijas, manuprāt, ir lieliska iespēja gan diversificēt savus finanšu līdzekļus, daļu no bankām uzticētiem līdzekļiem uzticot valstij, gan piedalīties vērtspapīru tirgū, neriskējot ar savu ieguldīto kapitālu, gan, protams, atbalstīt Latvijas ekonomiku,» norāda Nordea pārstāve.
E. Krastiņa pauž, ka projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem drošu ieguldījumu un uzkrājumu veidošanas alternatīvu finanšu iestāžu piedāvājumiem, kā arī veicināt privātpersonu iesaisti valsts vērtspapīru tirgū, tā nodrošinot papildu līdzekļu piesaisti valsts budžeta finansēšanas nepieciešamības segšanai. «Mēs ceram, ka tas varētu veicināt arī patriotismu un piederību valstij,» saka E. Krastiņa.
Jāizskaidro riski
Laikā, kad diskusijas par valstu «defoltu» un megakorporāciju bankrotiem kļuvušas gandrīz vai par tikpat ikdienišķu parādību kā rudens lietavas, var sākt mākt bažas, vai ieguldīto naudu vērtspapīros nevar viens divi pazaudēt. Valsts kase iedrošina - iespēja, ka cilvēki varētu zaudēt naudu, kas ieguldīta obligācijās, ir izslēgta, jo valsts garantē līdzekļu atmaksu visā valsts pastāvēšanā.
A. Sivicka norāda, ka joprojām ir aktuāls jautājums, vai Latvija ir atguvusi uzticību arī iekšējā tirgū. Lai gan pagājuši 20 gadi, daudzu vecākās paaudzes iedzīvotāju atmiņā joprojām ir XX gadsimta 90. gadu situācija valsts ekonomikā, kas daudziem krājējiem saistīta tieši ar to, ka valdības parādzīmēm bija zaudēta jebkāda vērtība. Ir svarīgi izskaidrot, ka Latvija atrodas pavisam citā situācijā un riski ir nesalīdzināmi mazāki, secina Nordea pārstāve.
Krājobligācijas citur
Pērn Čehijas Finanšu ministrija bija spiesta būtiski samazināt sākotnēji paredzēto krājobligāciju izplatīšanas termiņu, jo tika strauji izpirktas krājobligācijas 20,4 miljardu Čehijas kronu (580 miljonu latu) nominālvērtībā. Finanšu speciālistu sākotnējā stratēģija paredzēja divreiz mazāku pieprasījumu - tikai 10 miljardu Čehijas kronu apmērā.
Arī analizējot piecu gadu statistiku par Īrijas Nacionālās parāda vadības aģentūras noguldījumu produktiem, jāsecina, ka iedzīvotāju noguldījumu apjoms pēc šī kritērija pieaug.
Kaimiņvalstī Igaunijā krājobligāciju iegādes iespēja tiešā veidā vēl netiek nodrošināta, savukārt Lietuvā procentu likme ir ap 3%.