Uz NEPLP pārstāves Daces Ķezberes izteikto cerību, ka valdība varētu atrast šim mērķim naudu no neparedzētiem izdevumiem, A. Ašeradens reaģēja vēl asāk: «Olimpiskās spēles nav neparedzēta situācija. Es nelolotu nekādas cerības uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ņemot vērā bēgļu situāciju.»
Saeimas komisija otrdien izvērtēja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) nākamā gada budžetu. Olimpiādes atspoguļošana bija tikai viena no vajadzībām, kurai nav finansējuma. Tāda situācija radās, jo budžeta pieprasījuma iesniedzēji nepieciešamos līdzekļus olimpiskajām spēlēm, kas nākamgad notiek Brazīlijā, Riodežaneiro, bija iekļāvuši nevis bāzes izdevumos, bet gan jaunajās politikas iniciatīvās, kuras netika skatītas. A. Ašeradens uzsvēra, ka bija speciāli izveidota darba grupa, kas izvērtēja ministriju neatliekamās vajadzības. «Kultūras ministrija neuzlika uz galda olimpiādes jautājumu. Tas ir bezatbildīgi tagad paziņot, ka nav iedota nauda,» sacīja FM pārstāvis. Viens no risinājumiem, par ko ieminējās D. Ķezbere, ir LTV peļņas daļas, kas būtu jāieskaita valsts budžetā, atstāšana televīzijas rīcībā. Valdība drīzumā skatīs jautājumu par valsts kapitālsabiedrību peļņu.
Sabiedrisko mediju budžets nākamgad samazināsies par 668 000 eiro, kas skaidrojams arī ar to, ka 2016. gadā vairs nebūs jāfinansē Eiropas Savienības (ES) prezidentūras un Dziesmu svētku atspoguļošana. Izvērtējot šīs mediju neatliekamās vajadzības, valdība papildus paredzēja finansējumu 537 000 eiro. Sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes, valsts valodas pozīcijas nostiprināšanai iedoti 383 000 eiro. Tātad arī turpmāk skanēs raidījumi Kolna sāta un 21.gadsimta latvietis. Briseles korespondentu darbībai paredzēti 144 000 eiro, bet nav līdzekļu Briseles korespondentam Latvijas Radio 4, lai sniegtu informāciju par situāciju Eiropā arī krievu valodā. LTV un Latvijas Radio korespondenti regulāri dodas komandējumos. Līdz šim Latvijas Radio 4 korespondenta darbība Briselē tāpat kā apvienotā portāla Lsm.lv angļu versija bija finansēta no ES prezidentūras līdzekļiem, kā vairs nebūs.
Nepieciešamību sarakstā vēl ir finansējums Latgales studijai, kā arī Radio mājas remontam. Radio valdes loceklis Uldis Lavrinovičs ilustrēja situāciju ar līdzi paņemto sarūsējošas caurules fragmentu, kas gan neiežēlināja A. Ašeradenu - viņš nedomā, ka Latvijas Radio būtu jāatrodas bankas mājā un valstij jāiegulda nauda 1927. gadā liktu cauruļu remontā. Radio ēkā Doma laukumā Latvijas brīvvalsts laikā atradās Rīgas komercbanka. Tajā ir arī grūtības iekļūt cilvēkiem ar kustību traucējumiem, informēja U. Lavrinovičs. Viņš skaidroja, ka mājas remontam nākamgad būtu nepieciešami 512 000 eiro, bet aiznākamajā - 330 000. Savukārt Radio pārcelšana uz Zaķusalu, kur atrodas Latvijas Televīzija, prasītu vismaz 10 miljonu eiro lielus ieguldījumus.
Saeimas deputāti Lolita Čigāne (Vienotība) un Augusts Brigmanis (ZZS) daudzkārt bijuši uz intervijām radio raidījumos un varot tikai pateikties cilvēkiem, kas tādos apstākļos strādā. «Mēs esam jaunā situācijā, un, pieaugot spriedzei bēgļu jautājumā, masu mediju loma būs jo svarīgāka,» sacīja A. Brigmanis. Viņaprāt, valstij vajadzētu rūpēties arī par saviem īpašumiem un jāmēģina pakāpeniski savest kārtībā Radio ēku. Pēc pāris nedēļām komisija atkārtoti skatīs jautājumu par sabiedrisko mediju finansējumu, līdz tam lūdzot NEPLP iesniegt precīzu tāmi par Latgales studijas finansējumu.