Tāpat ambiciozu LNG programmu gatavojas īstenot Kanāda, kura Klusā okeāna piekrastē plāno uzbūvēt divus eksporta termināļus ar kopējo jaudu 12 miljoni tonnu gadā. Rezultātā šīs desmitgades beigās ASV un Kanāda spēs piegādāt galvenokārt Āzijas valstīm 60-100 miljardus m3 gāzes gadā, par vismaz 20% palielinot globālās tirdzniecības apjomus.
Iespējas iesaistīties LNG tirgū nopietni apsver arī pasaules lielākā gāzes eksportētāja Krievija. Šīs valsts daļa LNG eksporta tirgū ir tikai 4%, ko dod eksports gandrīz tikai uz Japānu un Dienvidkoreju projekta Sahalīna ietvaros. Lai arī tā ir 8. vieta pasaulē ar 10,5 miljoniem tonnu eksportētas LNG 2011. gadā, Krievijas vadību šāda situācija neapmierina. Tādēļ pieņemts lēmums atļaut veikt LNG eksportu neatkarīgajām kompānijām, kas ļauj domāt, ka eksporta apjomi drīzumā varētu pieaugt.
Jāpiebilst, ka uz eksportētāju plāniem atbilstoši reaģē arī gāzes importētāji. Pirmā vērienīgu kontraktu uz 20 gadiem par LNG importu no ASV parakstīja Lielbritānija (dodot iemeslu runām par anglosakšu sazvērestību), britiem sekoja Indija, Dienvidkoreja un Spānija. Reaģējot uz ASV ambīcijām, Katara steigšus noslēdza līgumus par LNG piegādēm ar Dienvidkoreju un Taivānu. Ļoti iekārots kumoss joprojām ir Japāna, kura nespēj izšķirties starp atomenerģiju un plašāku energoresursu importu.
Svarīgs faktors LNG tirgū ir arī specializēto dziļjūras kuģu flote. 2011. gada beigās pasaulē bija 359 šādi kuģi, bet vēl 72 atradās sagatavošanas procesā.
Iespaidīgākā LNG pārvadātāju flote ir Kataras rīcībā. Pēc Kataras pasūtījuma uzbūvēti 16 sērijas Q-Flex un 14 sērijas Q-Max - pasaulē lielākie - tankeri. Pirmo kapacitāte ir 210 000-216 000 m3, otro - 266 000 m3 LNG. Pārrēķinot mums ierastās mērvienībās, katra Q-Max sērijas tankera kapacitāte līdzinās gandrīz 162 miljoniem m3 dabasgāzes jeb aptuveni desmitajai daļai no visa Latvijas patēriņa gada garumā.