Jau agrāk ir izskanējis, ka CIP devusi naudu Afganistānas prezidenta Hamīda Karzajī radiniekiem un tuvākajiem padomniekiem. Bet izdevuma rīcībā nonākusī informācija liecina, ka oficiāli nekur neuzskaitīta amerikāņu nauda ir izdalīta daudz plašākam afgāņu amatpersonu lokam, lai nodrošinātu Vašingtonas ietekmi uz ikdienas politiskajiem procesiem Kabulā. Neesot gūti pierādījumi, ka daļu no naudas būtu personīgi paņēmis pats H. Karzajī.
«Mēs to dēvējām par spoku naudu,» atceras Halils Romans, kurš no 2002. līdz 2005. gadam bija H. Karzajī administrācijas vadītāja vietnieks. «Tā pienāca slepeni un aizgāja slepeni.» Anonīmas amerikāņu un afgāņu augsta ranga amatpersonas The New York Times atklājušas, ka CIP skaidras naudas ieplūdināšanu Afganistānas prezidenta administrācijā sākusi 2003. gadā un, visticamāk, tā turpinās joprojām.
Maksājumu galvenais mērķis esot iegūt H. Karzajī un viņa tuvāko sabiedroto uzticību un nodrošināt CIP ietekmi Afganistānas prezidenta administrācijā, kurai ir milzīga vara ļoti centralizētajā valdībā. Nauda nonākot arī pie politiķiem, kuri ir saistīti ar narkotiku tirdzniecību, vai pat tādiem, kuriem ir sakari ar islāmistu grupējumu Taliban.
Maz kas liecinot, ka iztērētie desmiti miljoni dolāru amerikāņiem ir devuši cerēto rezultātu. Tieši pretēji - atsevišķas ASV amatpersonas ir pārliecinātas, ka nauda radījusi plašu korupciju Afganistānas politiskajās aprindās un piešķīrusi nesamērīgu ietekmi militāristiem, tādējādi iedragājot ASV karaspēka izvešanas stratēģiju.
CIP ar maksājumiem esot panākusi, ka Afganistānas valdības lēmumus un rīcību varot ietekmēt dažādi kriminālie grupējumi, kuriem valdībā ir savas «varas sviras». «Lielākais korupcijas avots Afganistānā ir Savienotās Valstis,» laikraksts citē kādu vārdā neminētu amerikāņu amatpersonu.